Paredzēts noteikt dažādus valsts pārbaudes darbu veidus vidējās izglītības posmā - eksāmenus, centralizētos eksāmenus un monitoringa darbus. Valsts pārbaudes darba mērķis ir novērtēt skolēnu sniegumu mācību priekšmetā optimālajā un augstākajā mācību satura apguves līmenī, identificēt un izvērtēt, cik lielā mērā ir apgūti plānotie sasniedzamie rezultāti.
Sākotnēji, no nākamā mācību gada, valsts pārbaudes darbs tiks īstenots monitoringa formā, bet no 2025./2026.mācību gada tas tiks īstenots centralizēto eksāmenu formā.
Pārbaudes darba veidu un laiku ikgadēji ierosina noteikt Valsts izglītības satura centrs (VISC), līdz katra mācību gada noslēgumam sagatavojot Ministru kabineta noteikumus par nākamā gada valsts pārbaudes darbu norises laikiem.
Eksāmens ir atbilstoši īpašai metodikai izstrādāts valsts pārbaudes darbs, kura saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka VISC, arī tā vērtēšanas procesu vada VISC. Centralizētā eksāmena kārtošana notiek izglītības pakāpes vai mācību priekšmeta kursa apguves noslēgumā.
Savukārt monitoringa darbs ir valsts pārbaudes darbs, kura saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka VISC, tā mērķis ir iegūt objektīvus datus par mācību satura apguves kvalitāti. Monitoringa darba rezultāts neietekmēs izglītojamo mācību sasnieguma rezultātu.
Grozījums nosaka papildus pievienot vēl vienu valsts pārbaudes darbu fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā līmenī.
Noteikumos iekļautais valsts pārbaudes darbs ir attiecināms uz vispārējās vidējās izglītības programmu izglītojamiem, izņemot izglītojamos, kuri apgūst profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) valdības sēdē izteica vēlmi likumprojektā noteikt, ka STEM jeb dabaszinātņu pedagogu atalgojums nebūs atkarīgs no eksāmena rezultātiem, kā tas ir matemātikas, latviešu valodas un svešvalodas pedagogiem.
Valdība, ņemot vērā LIZDA izteikto, atteicās likumprojektā noteikt mērķdotāciju sasaistes neesamību, tomēr lēma, ka līdz 2023.gada 1.februārim IZM kopā ar nozares partneriem un LIZDA izskatīs nepieciešamību Ministru kabinetā iesniegt likuma grozījumus saistībā ar STEM pedagogu mērķdotācijām.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) pēc valdības sēdes preses konferencē norādīja, ka monitoringa darbi, kas paredzēti nākamos divus mācību gadus, palīdzēs IZM pilnveidot eksāmena saturu nākamajiem gadiem un aprobēt skolēnu zināšanas.
Ministre uzskata, ka obligātie dabaszinātņu eksāmeni kombinācijā ar pakāpenisko eksāmena nokārtošanas sliekšņa celšanu, kā arī augstskolu izrādītā gatavība iesaistītes, dod pamatu apgalvot, ka ministrijas rīcība ved uz pareizo attīstības ceļu.
Sekojoši līdz 31.decembrim ministrijai, kopā ar nozares pārstāvjiem, esot jāizsniedz plāns par veicamajiem darbiem pedagogu nodrošināšanai STEM jomā.
Jau ziņots, ka LIZDA esot izteikusi vairākus priekšlikumus par ieteicamiem priekšdarbiem, kas ir jāizpilda, pirms obligāto eksāmenu ieviešanas, piemēram, STEM jeb dabaszinātņu nozares mācību līdzekļu nodrošināšana, pedagogu palīgu ieviešana vecākajās klasēs, interešu izglītības veicināšana un bērnu intereses veicināšana jau no pirmsskolas vecuma.
Papildus LIZDA vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka centralizēto eksāmenu rezultātiem ir sasaiste ar mērķdotācijām jeb pedagogu atalgojums ir atkarīgs no eksāmena rezultātiem.
LIZDA vadītāja uzsvēra, ka nevar sodīt STEM nozares pedagogus ar algas samazinājumu, ja viņiem nav nodrošināta kvalitatīva darba iespēja un resursi.
Vanagas skatījumā, nepieciešams arī noteikt, ka obligātā centralizētā eksāmena indeksam ņems vērā matemātiku, latviešu valodu un svešvalodu, kamēr pārējie priekšmeti netiks iekļauti šajā aprēķinā.
Ziņa papildināta