Pilsētās, kurās ir vairāk darbinieku un pieejamas arī pašvaldību iedzīvotāju apkalpošanas iestādes, bibliotēkas joprojām lielākoties pilda grāmatu apmaiņas un kultūras ievirzes pasākumu vietas funkcijas, savukārt lauku teritorijās bibliotekāriem papildu pienākumu loks aug augumā. Viņi paši sevi dēvē par universālajiem kareivjiem, kuriem jāpārzina viss, sākot no novadpētniecības līdz pat e-pakalpojumiem. Par algu, ko par konkurētspējīgu nenosauksi.
Jāsaglabā esošais tīkls
Bibliotēkas sen vairs nav tikai grāmatu krātuves un lasītāju apkalpotājas. Jau ar šā gadsimta sākumu tajās arvien vairāk ienāca digitalizācija un kļuva pieejams visplašākais pakalpojumu klāsts.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 17. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!