Viņš skaidro, ka Latvijā maģistrālās elektrolīnijas apkalpo pārvades sistēmas operators Augstsprieguma tīkls, savukārt vidējā sprieguma līnijas – Sadales tīkls. "Ja elektrība pazūd Augstsprieguma tīklam, tad arī mēs esam bez elektrības," viņš saka. Piemēram, Ventspilī elektroapgāde tiek nodrošināta no divām maģistrālajām līnijām, kurās vētras laikā bija radušies bojājumi. To rezultātā Sadales tīkls no citām vietām Ventspili apgādāt ar elektroenerģiju nevarēja. Tādējādi, kamēr Augstsprieguma tīkls novērsa bojājumus, Ventspilī valdīja tumsa.
Līdz ar to Kurzemē elektroapgādes drošuma ziņā liels atbalsts būs Kurzemes loka realizācija, uzsvēra Pinkulis.
"Kas tiek darīts? Pārvades sistēmas operators ir uzsācis lielu projektu – Kurzemes loks, kas ir viens no tādiem galvenajiem instrumentiem jeb rīkiem, kā nodrošināt drošumu tieši Kurzemē. Cik es zinu, posms Grobiņa-Ventspils ir izbūvēts un šī gada laikā tiks nodots ekspluatācijā, tādā veidā radot principā vēl trešo saiti uz Ventspili. Es domāju, ka pārvades sistēmas operators ļoti operatīvi tika galā un bojājumu novērsa. Jā, klientiem bija neērtības, piekrītu, bet attiecīgos laika apstākļos tā gadās," teica Pinkulis.
2011.gada ziemā, Latgales un Vidzemes mežos, cīnoties ar snieglauzēm, Sadales tīkls pieņēmis lēmumu vidējā sprieguma kabeļu līnijas "guldīt zemē". Tādējādi vētras laikā to nevarētu traumēt uzkritis koks, kā gaisvadu līnijas. Šogad zemē plānots ierakt 150 kilometru kabeļu, bet katru nākamo gadu – 200 kilometrus. Pinkulis skaidro, ka tas ir finansiāli ietilpīgs pasākums, jo vidējā sprieguma līnijās izmaksu atšķirība atjaunojot gaisvadu līniju vai rokot kabeļus zemē, ir lielāka kā divas reizes – kabeļu rakšanā zemē ir dārgāka. "Mēs to darām pakāpeniski, lai klients ilgtermiņā caur saviem maksājumiem šo efektu nejustu vai justu mazāk," skaidro Sadales tīkla vadītājs.
"Mežiem īsti cita risinājuma, kā guldīt kabeļus zemē, nav. Vai arī mums līnijai gar katru pusi 40 metru platībā ir jāizcērt koki, ja pieņemam, ka vidēji Latvijā koki izaug līdz 30 metriem, lai tie krītot neskar līniju. Tādējādi mums būtu jāizveido Jūrmalas šosejas krustu šķērsu pa Latviju. Manuprāt, tas nav īstais risinājums, kā būtu tīri tehnoloģiski jāvirzās uz priekšu," teica Pinkulis.
Pašlaik mežainos apvidos ir elektrolīnijas aptuveni 6000 kilometru garumā, kuru ierakšana zemē varētu realizēties 30 gadu laikā. "Investīcijas ir pietiekami lielas, tie ir aptuveni 10 miljoni latu gadā. Mums investīcijas jāparedz arī citām programmām - tīklu automatizācijai, lai dispečeri, bojājuma gadījumā, varētu attālināti vadīt tīklu. Tāpat jāinvestē arī citos tīkla elementos - transformatora apakšstacijās, kurām arī ir savs tehniskais mūžs," teica Pinkulis.
Vienlaikus gan viņš nevēloties teikt, ka līnijai ejot caur mežu, vienīgā opcija ir kabeļa ierakšana zemē. "Šeit parādās vēl dažas lietas, ko mēs vērtējam – kādi patērētāji ir līnijas galā. Piemēram, ja ir apdzīvotas vietas, mazi ciemati, tad mēs sakām – jā, kabelis ir jārok zemē. Savukārt, ja patērētāji vēsturisku iemeslu dēļ galā ir ļoti maz, tad mēs tīram trases un paliek gaisvadu līnija," viņš saka. Jautāts, vai tādējādi attālākās lauku sētas dabas stihiju rezultātā tik un tā būs bez elektrības, Pinkulis atbild noraidoši, atzīmējot, ka māgistrālās līnijas tiek stiprinātas un galvenajiem savienojuma punktiem ir jāatrodas zemē.
Pēdējos divus gadus uzņēmums vidēji investē 70 miljonus latu gadā, pēdējo gadu laikā investīciju apjomam būtiski palielinoties. Arī Sadales tīklu skāra krīze, un 2010.gadā uzņēmuma investīcijas veidoja 23 miljonus latu, 2011.gadā to izdevies palielināt līdz 45 miljoniem un pēdējos divos gados līdz 70 miljoniem latu gadā. Tostarp vidējā sprieguma kabeļu līnijās nākamgad plānots investēt aptuveni 10 miljonus latu.
Sadales tīkls pēdējo divu gadu laikā ievērojami samazinājis elektroapgādes pārtraukuma ilgumu vienam klientam un pašlaik uzņēmums strādā, lai samazinātu elektroenerģijas pārtraukumu reižu skaitu vienam klientam, vēl uzsvēra Pinkulis.