No tukšas lapas budžets nebūs jāsāk

Pašlaik valsts budžeta plānošana notiek saskaņā ar iepriekš pieņemto grafiku, Dienai norāda Finanšu ministrijas (FM) runasvīrs Aleksis Jarockis. Valdība nākamnedēļ, 15. oktobrī, plāno ārkārtas sēdē izskatīt 2019. gada budžeta vispārējo plānu jeb kontrolskaitļus, ko iesniegs Eiropas Komisijai (EK). "To nevar ietekmēt nekas – ne vēlēšanas, ne ārkārtas vēlēšanas. Tas ir jādara visām Eiropas Savienības dalībvalstīm," paskaidro Jarockis. Parasti EK plānu izvērtē mēneša laikā. Tuvāko nedēļu laikā valdībā tiks skatītas arī atjaunotās makroekonomiskās prognozes, kas noteiks iespējamo finansējumu papildu pasākumiem. M. Kučinska valdība nelems, kuras ministriju šovasar iesniegtās prioritātes atbalstīt. Tā ir jaunā Ministru kabineta politiskā izšķiršanās, kam un cik daudz naudas piešķirt. Jāatgādina, ka ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2019. gadā papildus prasījušas 1,1 miljardu eiro, 2020. gadā – 1,4 miljardus eiro, bet 2021. gadā – 1,8 miljardus eiro. Premjers šīs nereālās prasības nodēvējis par vēlmju domāšanu.

"Šī valdība sarēķinās, ko varam atļauties 2019. gadā, bet ar ministriju iesniegtajām prioritātēm valdība nestrādās. Tāpat esošā valdība nelems par fiskālo telpu. Šī valdība izdarīs maksimāli visu iespējamo, lai nākamais Ministru kabinets varētu uzreiz ķerties klāt budžeta sastādīšanai," norāda Jarockis. 2019. gada budžetu Saeimā iesniegs jaunais Ministru kabinets. Uz jautājumu par rīcību, ja jaunās valdības apstiprināšana un līdz ar to arī budžeta izstrāde ieilgst, Jarockis uzsver – jo ilgāk nav valdības, jo mazāk laika izstrādāt budžetu. 

Jaunajam Ministru kabineta sastāvam gluži nebūs jāsāk no tukšas lapas. Proti, līdzšinējā valdība pieņem ne vien gadskārtējo valsts budžeta likumprojektu, bet veido arī vidēja termiņa prognozes, iezīmējot turpmāko divu gadu tendences. Šopavasar pieņemtā Latvijas Stabilitātes programma 2018.– 2021. gadam paredz, ka valsts budžeta deficīts nākamgad nepārsniegs 0,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet nākamajos divos gados – 0,4% no IKP.