Viņa atzina, ka nekādā gadījumā nevar salīdzināt uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi 15% ar mikrouzņēmumu nodokļa 9%, un mēģināt vienādot šīs likmes.
"Mikrouzņēmuma nodokļa likme 9% tiek aprēķināti no apgrozījuma, nevis no peļņas. Tas nozīmē, ka šo nodokli maksā arī gadījumos, kad tiek strādāts ar zaudējumiem. Protams, jāpiekrīt, ka nodoklis ietver sevī arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālā nodokļa maksājumus, taču tieši šis aspekts vēsturiski bija tas, kas deva grūdienu, lai mazos uzņēmējus izvilktu no pelēkā sektora un iedrošinātu uzsākt legālu uzņēmējdarbību," sacīja Kauliņa.
Tāpat viņa uzsvēra, ka kritiku neiztur paustais arguments, ka mikrozuņēmuma nodokļa piemērošana veicina shēmošanu un izvairīšanos no UIN maksāšanas. "Jāapzinās, ka ne jau šis ir vienīgais instruments, kas tiek izmantots, lai samazinātu maksājamā UIN apmēru. Līdzīgas shēmas un darījumi ir bieži sastopami arī starp parastajiem UIN maksātājiem. Vai, lai sodītu šos pārkāpējus, būtu jāceļ vispārīgās nodokļu likmes?," retoriski vaicā nodokļu eksperte.
Pēc viņas domām, ja tiktu palielināta mikrouzņēmumu nodokļa likme par 67%, kā tas patlaban tiek piedāvāts, Kauliņa ir pārliecināta, ka atsevišķi pašreizējie šī nodokļa maksātāji pārkvalificētos par UIN maksātājiem, turpmāk neuzrādot uzņēmumu peļņu un darbiniekiem izmaksājot minimālo algu, bet vairums atkal nonāktu pelēkajā sektorā. Tādējādi arī nepiepildītos deputātu cerības uz nodarbināto lielāku sociālo aizsardzību.
"Līdz ar to valsts tikai zaudētu - gan fiskāli, turpmāk nesaņemot ne mikrouzņēmuma nodokli, ne mikrouzņēmumu maksāto pievienotās vērtības nodoklim, ne iedzīvotāju ienākuma nodokli 10% apmērā par izmaksātajām dividendēm; gan morāli, kārtējo reizi pierādot mūsu nodokļu sistēmas nestabilitāti," teica Kauliņa.
Jau ziņots, ka neatkarīgo deputātu grupas pārstāve Elīna Siliņa nākusi klajā ar iniciatīvu, lai 2013.gadā mikrouzņēmuma nodoklis tiek paaugstināts no 9% līdz 15%, un tādējādi šie maksājumi valsts budžetā tiktu pielīdzināti uzņēmumu ienākumu nodoklim.