VM cer ieviest jauno sistēmu no 2013. gada jūlija, paredzot aptuveni pusgadu ilgu pārejas periodu. Priekšlikuma būtība - lai saņemtu plānveida veselības aprūpes pakalpojumus (ģimenes ārsts, ārstu konsultācijas, izmeklējumi, uzturēšanās slimnīcā utt.), ir jābūt nomaksātam iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN) vai jāpieder atbrīvotajām kategorijām, par kurām maksā valsts. Vēl viens risinājums, kā saņemt šos pakalpojums - pati persona veic ikgadējas iemaksas, kas varētu būt 240 latu gadā (Ls 20 mēnesī). Līdzīga kārtība ir Lietuvā. Neattaisnotajiem nodokļu nemaksātājiem par medicīnas pakalpojumiem būtu jāmaksā kā par maksas pakalpojumu. Atbilstoši VM aplēsēm aptuveni 130-170 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju pašlaik nepienāktos valsts apmaksāti plānveida medicīnas pakalpojumi. Ģimenes ārste Balvos Līga Kozlovska pauž bažas, ka pacienti, kas nemaksā nodokļus, pieder sociālā riska grupām vai ir ilgstošie bezdarbnieki, tad vairs neies pie ārsta. «Ir risks, ka vairāk cilvēku sauks neatliekamo palīdzību, un tas var valstij izmaksāt dārgāk,» norāda L. Kozlovska.
VM koncepcija paredz - pilnīgi visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no nodokļa maksāšanas fakta nodrošinās neatliekamo medicīnisko palīdzību, veselības aprūpi konkrētas diagnozes vai veselības stāvokļa noteikšanai un ārstēšanai (piemēram, tuberkuloze, onkoloģiskas saslimšanas, cukura diabēts u. c. smagas hroniskas slimības), kompensējamo medikamentu kompensāciju tām diagnozēm, kurām noteikta kompensācijai 100% apmērā. No nodokļa maksāšanas atbrīvotās kategorijas, par kurām maksās valsts, būs bērni vecumā līdz 18 gadiem, pensionāri, I un II grupas invalīdi, politiski represētās personas, personas, kuras vecākas par 18 gadiem un iegūst vispārējo, profesionālo izglītību vai studē pilna laika programmā, un vēl dažas iedzīvotāju kategorijas.
Vēl viena atbrīvoto kategorija ir bezdarbnieki, tiesa, ar atrunu - ne ilgāk kā divus gadus no statusa iegūšanas. Kā Diena noskaidroja Nodarbinātības valsts aģentūrā, Latvijā 30 099 bezdarbnieki bez darba ir ilgāk par diviem gadiem. «Mēs redzam, ka pēdējo divu gadu laikā bezdarba līmenis ir būtiski samazinājies, un, ņemot vērā kaimiņu pieredzi - ja piedāvā darbu un reģistrētais bezdarbnieks atkārtoti atsakās no darba, no šī statusa iziet,» paskaidro I. Circene.
VM priekšlikums arī paredz - no esošā IIN noteikt atsevišķu veselības nodokli, nepalielinot kopējo nodokļu slogu, to novirzot veselības aprūpei. Plānots iezīmēt 5%. Pēc I. Circenes teiktā, Īrijā noteikti 2%, Igaunijā (no sociālā nodokļa) - 13%. Finanšu ministrija (FM) gan iebilst, ka nav veidojami jauni speciālie budžeti, iesakot labāk nodokļu ieņēmumus ieskaitīt kopējā valsts budžetā un pēc tam sadalīt nozarēm. I. Circene saka, ka arī tādam risinājumam piekrīt - proti, tiks iezīmēts nodokļa maksāšanas fakts, taču līdztekus tad jāpalielina veselības aprūpes budžets līdz vienam miljardam latu 2020. gadā, kas būtu dubults šābrīža veselības aprūpes budžets. Uz iespēju ieviest jauno sistēmu jau nākamā gada jūlijā FM raugās piesardzīgi, ņemot vērā to, ka koncepcija ir tikai izsludināšanas stadijā.
(visu rakstu lasiet 15.augusta laikrakstā Diena)