Ilonai mājās jau ir viens rezgalis, un viņa strādā pilnas slodzes darbu, bet drīzumā gaidāms vēl ģimenes pieaugums. Jaunā sieviete skaidro, ka brīdī, kad beidzas māmiņalga un bērnam ir tikai gads, naudas ir maz, bet grūti atsākt darba gaitas, jo jāmeklē, kas varētu atvasi pieskatīt, kamēr vecāki darbā, bet bērnudārzs sākas tikai no divu gadu vecuma.
Latvijā šobrīd vecumā no viena līdz diviem gadiem ir 19 145 bērni. Vecākiem, kam arī nākamā gada septembrī būs gadu vecs bērns, varētu pienākties valsts garantēts pieskatīšanas atbalsts. Labklājības ministrija rosināja noteikt, ka tie ir 100 lati, kurus mēnesī var saņemt jaunās ģimenes, kuru vecāki vēlas atsākt strādāt vai studēt, skaidro ministre Ilze Viņķele. Paredzēts, ka naudu vecāki nesaņems uz rokas, bet gan pret atnestu rēķinu. Jaunā māmiņa Ilona norāda, ka tas var būtiski sarežģīt situāciju, jo no atbalsta saņemšanas izstumj tās ģimenes, kurās radi un draugi izpalīdz, bet auklītes varēs celt cenu.
Lai gan Labklājības ministrija vēlas panākt 100 latu atbalsta izmaksu, Finanšu ministrija piedāvā vien uz pusi mazāku summu - 50 latus, summā 600 latus gadā. Pabalsts būs papildus iemesls ātrāk atgriezties darba tirgū, tātad neatbalstīs tos vecākus, kas ilgāku laiku vēlas palikt ar bērnu. Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka uzskata: tā ir katras ģimenes izvēle, cik ilgi palikt mājās un kad atsākt darbu.
Pabalsta piešķiršana varētu stāties spēkā jau nākamā gada septembrī. Demogrāfijas jomai nākamajā gadā plānots tērēt 20 miljonus latu. Divreiz palielināti māmiņu un tētu algu griesti, atbalsts piešķirts veselības aprūpē mātēm un bērniem. No nākamā gada arī neapliekamais minimums būs par 10 latiem lielāks par apgādībā esošu personu.