Likumprojektā iekļautais risinājums paredz, ka dzīvojamās mājas pārvaldnieks būtu tiesīgs savā vārdā ierosināt būvniecību par labu kopībai attiecībā uz nepieciešamajiem darbiem dzīvojamā ēkā. Līdz ar to, lai arī likumprojekta primārais mērķis ir veicināt tieši energoefektivitātes uzlabošanu ēkās, grozījumi paredz iespēju pārvaldniekam ierosināt darbus dzīvojamā mājā attiecībā uz būvniecības procesu plašākā izpratnē.
Lai nodrošinātu šādu pārvaldnieka darbību tiesiskumu, likumprojekts paredz dzīvokļu īpašniekiem zināmus aizsardzības mehānismus. Vienlaikus likumprojektā minētais nav saistāms ar pārvaldnieka tiesībām kopības vārdā uzņemties finansiālas saistības, jo Dzīvokļa īpašuma likums nosaka, ka šādos gadījumos pārvaldniekam ir nepieciešams īpašs pilnvarojums.
Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka Latvijā ir novecojis dzīvojamais fonds, kas vienlaikus ir ar zemu energoefektivitāti, tajā pašā laikā daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanas temps ir nepietiekams.
Lai strauji uzlabotu situāciju ēku energoefektivitātes jomā un ēku uzturēšanā kopumā, ir nepieciešams paredzēt tiesības un noteikt zināmu rīcības brīvību dzīvojamo māju pārvaldniekiem savā vārdā ierosināt būvniecību, kā arī veikt citas nepieciešamas darbības būvniecības procesa īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās, norāda EM.
Grozījumu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā mērķis ir uzlabot daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehnisko stāvokli un energoefektivitāti, veicinot ēku atjaunošanas tempu, nosakot plašāku tiesību apjomu dzīvojamo māju pārvaldniekiem attiecībā uz būvniecības ierosināšanu.
Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas aptuveni 10% no visām dzīvojamām ēkām ir uzbūvētas pēc 2003.gada, savukārt no kopējā daudzdzīvokļu ēku īpatsvara 3% ēkas ir būvētas pēc 2003.gada.
Pēc EM minētā, statistikas dati un tendences norāda uz to, ka esošais ēku atjaunošanas temps ir nepietiekams. Līdz šim pirmajā daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes programmā no 2007. līdz 2013.gadam tika atjaunotas 740 ēkas, savukārt programmā 2014.- 2020.gadam tika atjaunotas 627 ēkas, kopumā sasniedzot 5,1% no visām daudzdzīvokļu ēkām, kuras ir nepieciešams atjaunot.
Par attiecīgo likumprojektu vēl būs jālemj Saeimai.