Premjere norādīja, ka no valdības puses ir jāizmanto iespēja, ka koalīcijā ir panākta vienošanās attīstīt kapitāla tirgu, kas dotu iespēju Latvijai kļūt par spēcīgāku valsti. "Valdības vēlme kotēt valsts uzņēmumus biržā būtu skābeklis ekonomikai," sacīja Siliņa.
Tāpat premjere norādīja, ka ir jāveic arī izmaiņas valsts uzņēmumu pārvaldībā, vairāk to uzticot profesionāļiem.
Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) sacīja, ka pilnīgi noteikti pirmais biržā kotētais valsts uzņēmums būs Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic".
Tāpat Ašeradens norādīja, ka biržā jākotē tie valsts uzņēmumi, kuri nav atkarīgi no valsts, bet gan strādā kā pilnvērtīgi tirgus uzņēmumi - "Tet", "Latvijas mobilais telefons". Tāpat Ašeradens norādīja, ka uzņēmums ar labu kapitalizāciju un pievilcīgs ieguldījumu mērķis pensiju fondiem būtu "Augstsprieguma tīkls".
Ašeradens atzina, ka "diez vai būs kāda jēga ar "Latvenergo" un "Latvijas valsts mežu" kopuzņēmumu "Latvijas vēja parki"", tomēr ministra ieskatā "Latvenergo" varētu izveidot, piemēram, zaļās enerģijas meitasuzņēmumu "Latvenergo Green" un kotēt to biržā.
Tāpat, pēc Ašeradena paustā, biržā varētu kotēt "Rīgas ūdeni" un "Rīgas namu pārvaldnieku". Ašeradens arī rosināja diskutēt par "Rīgas ūdens" un "Rīgas siltuma" apvienošanu, pievienot vēl kādu Pierīgas ūdensapgādes vai siltumapgādes uzņēmumu, un veidot vienu lielu biržā kotējamu uzņēmumu.
Ašeradens arī pieļāva, ka varētu diskutēt par "Tet" būvniecības meitasuzņēmumu "Citrus Solutions".
Latvijā kapitāla tirgus attīstībai ir nepieciešama valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību akciju kotēšana biržā, trešdien forumā sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Centrālās bankas vadītājs uzsvēra, ka jau gandrīz divus gadus turpinās Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu, kas prasa stiprināt mūsu iekšējo un ārējo drošību, tostarp arī enerģētisko drošību, stiprināt militāro industriju. Arvien aktuālāks ir ilgtspējīgas ekonomikas jautājums, kas prasīs ilglaicīgas un apjomīgas investīcijas.
Tāpat Kazāks norādīja, ka ir svarīgi nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, radīt labi atalgotas darbavietas, mazināt nevienlīdzību un uzlabot dzīves kvalitāti.
Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi un valsts atbalsta programmas ir svarīgs līdzekļu avots un katalizators minēto izaicinājumu risināšanā, taču ar to vien būs daudz par maz, atzina Kazāks. Viņš pauda viedokli, ka tikai vispusīgi attīstīts kapitāla tirgus spēs nodrošināt pietiekamu līdzekļu piesaisti un novirzīšanu investīcijām uzņēmumos, ražīguma celšanā un cilvēkkapitālā.
Kazāks minēja, ka līdz šim ES kopumā, un it īpaši Latvijā, galveno lomu ekonomikas finansēšanā ir spēlējis banku sektors un tā, visticamāk, būs arī turpmāk, bet ar to jaudīgai ekonomikas izaugsmei būs par maz.
"Investīciju finansēšanā labs un arvien plašāk izmantots instruments ir obligācijas - tās Latvijas uzņēmumi jau izmanto arvien vairāk un drošāk, apzinoties šī instrumenta priekšrocības un iespējas. Ar akciju tirgu stāsts nav tik optimistisks, un tā kapitalizācija pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Latvijā atpaliekam gan no kaimiņiem, gan ES vidējiem rādītājiem," teica Kazāks.
Pēc viņa teiktā, ir jāsāk ar ambicioziem, taču situācijai atbilstošiem un sasniedzamiem mērķiem, piemēram, Latvijas valdības pērn izvirzītais mērķis 2027.gadā sasniegt Latvijas akciju tirgus kapitalizāciju 9% apmērā no IKP ir labs starpposms, pēc kura sasniegšanas varētu turpināt strādāt tālāk. Lai to sasniegtu, ir nepieciešams lielāks dalībnieku skaits kapitāla tirgū.
Lai dotu būtisku grūdienu kapitāla tirgus attīstībai Latvijā, ir nepieciešama valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību akciju kotēšanu biržā, uzsvēra Kazāks, piebilstot, ka pie šī mērķa sasniegšanas ir pamatīgi jāstrādā.