Piemaksas – privātā dzīve!
Vairākas lappuses garā oficiālā pamatojumā Valsts prezidenta kanceleja, kuru vada pagājušā gada aprīlī Latvijas pasta vadītāja amatu zaudējušais Arnis Salnājs, ir minējusi virkni iemeslu, kāpēc tās darbinieku saņemto piemaksu, prēmiju, naudas balvu un konkrēta atalgojuma turpmāka atklāšana neesot pieļaujama.
Norādot uz to, ka "kancelejas nodarbināto personas datu izsniegšana ir vērtējama no sabiedrības tiesiskās intereses viedokļa", Salnājs min, ka pieprasījumi publiskot informāciju par piemaksām, prēmijām, naudas balvām un konkrēto atalgojumu Vējoņa kancelejas vadības ieskatā esot tikai "zinātkāre".
"Atsevišķas personas vai to grupas zinātkāre, kā arī konkrētu interneta vietņu komerciāla interese nav uzskatāma par sabiedrības tiesisko interesi un nevar kalpot par attaisnojumu tiesību uz privātās dzīves ierobežojumu ārpus dienesta pienākumu izpildes laika," oficiālajā pamatojumā skaidro Salnājs. Tāpat Vējoņa kancelejas vadītāja ieskatā "plašu konkrētas amatpersonas ienākumu izziņošanu" nevarot uzskatīt par "atalgojuma pamatotības un atbilstības kontroli, kā rezultātā būtu pieļaujama konkrētu kancelejas nodarbināto vārdu un uzvārdu publiskošana".
Pamatā visiem šiem apsvērumiem, kā izriet no oficiālā dokumenta, ir Valsts prezidenta kancelejas pārliecība, ka tās darbiniekiem – gan valsts amatpersonām, gan pārējiem – esot tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, savukārt no nodokļu maksātāju līdzekļiem veiktās izmaksas esot šīs privātās dzīves sastāvdaļa.
Salnājs tāpat pieminējis arī to, ka dāsni prēmēto Vējoņa kancelejas darbinieku "cieņu un reputāciju" esot aizskāruši "privātpersonu komentāri", kas pievienoti interneta vietnēs publiskotajai informācijai par viņu gūtajiem papildienākumiem. "Vairāki kancelejas darbinieki ir vērsuši uzmanību uz minēto situāciju, norādot uz savu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu un lūgumu darba devējam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi," skaidro kancelejas vadītājs.
Finanšu dzīres
Kancelejas līdz šim negribīgi atklātā informācija ir demonstrējusi, ka pērn finanšu līdzekļi ir dāsni tērēti tās darbinieku atalgošanai arī papildus darba līgumos noteiktajām summām. Oktobrī Valsts prezidenta kancelejas darbinieki masveidā saņēmuši iespaidīgas naudas balvas: tikai tādu naudas balvu, kuru lielums pārsniedzis 1000 eiro, bijis kopumā 34, bet lielākā pārsniegusi 2600 eiro.
Savukārt decembrī tikai tādu Vējoņa kancelejas darbiniekiem izmaksāto prēmiju skaits, kuru lielums pārsniedzis 1000 eiro, bijis deviņpadsmit, bet lielākā prēmija bijusi gandrīz 2000 eiro. Pamatojums visām bijis identisks – "par darbu 2016. gadā atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem".
Taču būtiskākais un apšaubāmākais tēriņš – regulāri, mēnesi pēc mēneša virknei Vējoņa kancelejas darbinieku piešķirtas iespaidīgas piemaksas, turklāt arī ar acīmredzami formāli piemeklētu pamatojumu. Šīs "finanšu dzīres" ir turpinājušās arī šā gada pirmajos mēnešos, un Valsts prezidenta kancelejas vadība acīmredzami nav īpaši centusies katru mēnesi piemeklēt kādu jaunu pamatojumu šo regulāro piemaksu nodrošināšanai.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 24.augusta, numurā!
Mans vārds
Vidiš
Man ir kauns