Šajās dienās aprit 70 gadu, kopš vācu militārās policijas vienību lodes Otrajā pasaules karā šos cilvēkus aizsūtīja mūža miegā, bet viņu mājām pielaida uguni. Ar to nebija gana, un divdesmit gadu pēc nāves ķermeņiem nācās pārciest vēl arī pārbedīšanu, un tie nonāca minētajos masu kapos.
Vietējie Dienai stāsta, ka to sešdesmitajos gados ar "pompu" noorganizējusi padomju vara, bet iniciators bijis toreizējais vietējās pamatskolas direktors, novadpētnieks, kurš ar šādu rīcību gribējis vairot savu popularitāti. Rezultātā ar ekskavatoru pa uzkalniņa perimetru izrakta bedre, un no vairākiem apbedījumiem mirstīgās atliekas pārvestas vienuviet.
"Viņi turpina būt upuri arī šodien," saka vēsturnieks Uldis Neiburgs. Varas maiņu un ideologu izspēlēto peripetiju rezultātā Zlēku traģēdijas fakts netika starptautiski atzīts, un sekas spoguļojas uzkalniņā savulaik izveidotajā memoriālā. Uz to ved laika zoba ietekmē sadrupušas kāpnes, bet kapu zeme nosēdusies zem desmitiem akmens pieminekļu, kas uzstādīti padomju gados. Diemžēl strādnieki aizmirsuši par nostiprināšanu, un nu pieminekļi sliecas katrs uz savu pusi, dažiem balsta lomu pilda mazāki laukakmeņi.
Ja kāds piederīgais, kurš šeit iepriekš nekad nav bijis, atbrauktu pieminēt vienu vai otru bojāgājušo, viņš, visticamāk, nezinātu, uz kura kapa lai noliek ziedus, jo nav salasāms gandrīz neviens no iegravētajiem vārdiem. Par nevainīgo upuru piemiņas godināšanas simbolu nav uzskatāms arī uzkalniņa vidū esošais obelisks - vairāki vēstures avoti liecina, ka padomju laika darboņi to aizņēmušies kādā citā kapsētā un konkrētajai vietai pielāgojuši ar gravējumiem.
"Zlēku masu slepkavības upuri ir pelnījusi latviešiem cienīgu piemiņas vietas izveidi. Pēc būtības Zlēku traģēdija ir Latvijas valsts goda lieta," Dienai norāda kāds vietējais aktīvists, kurš savu vārdu lūdza neminēt. Viņš kopā ar domubiedriem lūdzis Ventspils novada domes vadībai nākt palīgā un kopīgiem spēkiem atjaunot Zlēku traģēdijas upuru atdusas vietu.
Pašvaldības vadītājs Aivars Mucenieks (ZZS) vērsies Vācijas Federatīvās Republikas (VFR) vēstniecībā Latvijā, aicinot finansiāli atbalstīt piemiņas vietas sakārtošanu un pieminekļa izveidi, taču vairākus mēnešus vēlāk pienākušajā atbildes vēstulē saņemts "elegants" atteikums. Vienkāršojot pamatojumu - Vācijas arhīvu krājumos neesot pierādījumu tam, ka civiliedzīvotāju masveida slepkavībai Zlēkās ģenerāļi būtu devuši oficiālu rīkojumu, līdz ar to Vācijas pusei neesot pamata uzņemties atbildību par šo slaktiņu un gādāt par piemiņas vietas ierīkošanu. Skaidrojumu Dienai VFR vēstniecība nesniedza, to pamatojot ar atbildīgo amatpersonu aizņemtību.
"Pašvaldībai nav līdzekļu, lai upuru kapus atjaunotu, tāpēc pašlaik iniciatīva "karājas gaisā"," nopūšas Mucenieks. Zlēku pagasta pārvaldes vadītāja Daiga Cekule norāda, ka vajadzīgi lieli ieguldījumi: "Vienkāršākais, kā vietu darīt pievilcīgāku - izbūvēt jaunas kāpnes, nostiprināt akmeņus, atjaunot gravējumu. Taču, ja darīt, tad labāk pamatīgi un uzreiz."
Pašvaldība šo vietu uztur kārtībā - tiek pļauta zāle, grābtas lapas. Traģēdijas apaļajās gadskārtās vietvara organizē piemiņas pasākumus: tā arī šogad decembra sākumā pievakarē zlēcinieki devās lāpu izgaismotā gājienā, lai pussagruvušajā memoriālā godinātu bijušos Zlēku iedzīvotājus un bēgļus, kas nelaimīgā kārtā par patvērumu 1944. gada decembrī izraudzījušies tieši šīs - vāciešu ceļā vēlāk pagadījušās mājas.
Visu Kristīnas Putincevas rakstu Noslepkavoti un neatzīti lasiet trešdienas, 10.decembra, laikrakstā Diena!
jaa