Kā aģentūru LETA informēja padomes rīkotājdirektore Vija Piziča, disciplinārlietā pret Andersoni pieņemts lēmums piemērot augstāko sodu, ko padome saskaņā ar Notariāta likumu var uzlikt, - notārei izteikts rājiens par profesionālās ētikas normu pārkāpumiem un necienīgu rīcību, kas diskreditē zvērināta notāra amata stāvokli un cieņu.
Latvijas Zvērinātu notāru padome pieņemto lēmumu nosūtīs tieslietu ministram galīgā lēmuma pieņemšanai. Kā aģentūrai LETA paskaidroja Tieslietu ministrijas preses sekretāre Ksenija Vītola, pēc tam, kad padomes lēmums ir saņemts, ministram divu nedēļu laikā ir jālemj par lēmuma pārskatīšanu vai nepārskatīšanu. Pagaidām padomes lēmums ministrijā nav saņemts.
Padomē skaidro, ka, operatīvi reaģējot uz medijos atspoguļoto situāciju, pret Andersoni tika ierosināta disciplinārlieta par zvērināta notāra profesionālās ētikas normu pārkāpumiem. Notāre neievēroja ētikas kodeksa normas, kas paredz, ka zvērināts notārs uzvedas tā, lai tiktu vairota sabiedrības uzticība Latvijas notariāta sistēmai un valsts tiesu varai, neatbalsta un neslēpj nelikumības, kā arī nesaistās ar personām, kuru veiktās darbības ir acīmredzami nelikumīgas vai tādas, kas kalpo nelikumīgiem mērķiem.
Kā ziņots, Aizliegtais paņēmiens vēstīja, ka bijušā Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas darbinieka Roberta Dirnēna un viņa brāļa Kaspara Aleksandrova radiniekiem pieder ievērojami nekustamie īpašumi un dārgas automašīnas. Naudas izcelsme ir nezināma, un pastāv aizdomas, ka tā iegūta naudas atmazgāšanas shēmās un, pērkot īpašumus, legalizēta. Dirnēns amatpersonu ienākumu deklarācijā pēkšņi uzrādījis ievērojamu naudas summu, ko saņēmis mantojumā no mirušās mātes Lidijas Dirnēnas. Sižetā atspoguļotajā situācijā bija iesaistīta notāre Andersone.
Kā iepriekš norādīja Piziča, Andersones rīcībai nav piedēvējama līdzdalība potenciālā krāpniecībā un notāriem kopumā pašlaik kļūdaini un normatīvajiem aktiem neatbilstoši tiek piedēvēts pienākums pārliecināties par skaidrās naudas izcelsmi, izsniedzot mantojuma apliecību. Tas ir tikai kontrolējošo institūciju uzdevums un kompetence, piemēram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vai Valsts ieņēmumu dienesta.
Lai gan zvērināti notāri praksē pārliecinās arī par reģistrējamas kustamas mantas piederību tādiem mantojuma priekšmetiem kā transportlīdzekļi, akcijas, kapitāla daļas, naudas noguldījumi bankās un citiem, zvērināta notāra rīcībā nav nevienas iespējas vai resursu pārbaudīt nekur nereģistrētas kustamas mantas piederību, piemēram, mākslas un antikvāru priekšmetu, dzīvokļa iekārtu, skaidras naudas, dārglietu.
Kā ziņots, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) pieprasījis paskaidrojumus no divām notārēm, kuru vārdi izskanēja ar mantojuma tiesībām saistītajos gadījumos. Zvērinātu notāru rīcība tiks vērtēta abos ar mantojuma tiesībām saistītajos gadījumos, aģentūrai LETA norādīja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs. Lai vērtētu zvērinātu notāru rīcības atbilstību normatīvajiem aktiem konkrētās situācijās, 2.februārī tieslietu ministrs saskaņā ar likumā noteikto kārtību ir pieprasījis paskaidrojumus gan notārei Andersonei, gan notārei Inārai Dobbermanei - raidījums Nekā personīga iepriekš ziņoja, ka notāre izdevusi mantojuma apliecību, lai arī testaments, iespējams, bijis viltots.