Ceturtdien PVD inspektori, kopā ar pašvaldības pārstāvjiem pēc anonīma zvanītāja signāla apsekoja minēto saimniecību un atrada tur 12 badā un slāpēs novārgušus, bet vēl dzīvus liellopus, tai skaitā teliņus. Trīs lopiņi nebija izturējuši cietsirdīgo apiešanos un nobeigušies.
Pieci liellopi bija piesieti krūmos, tiem nebija iespējas padzerties,
piekļūt barībai un patverties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Viens
liellops bez barības, ūdens un pakaišiem bija iesprostots kūtī. Pie
"barības" – sapelējušiem un sasalušiem salmiem - varēja piekļūt vienīgi
nepiesietie lopi, vēsta PVD.
PVD inspektori konstatēja, ka dzīvniekiem nav sagādāta barība un ūdens, liellopi nav reģistrēti un apzīmēti, tie nav izmeklēti uz dzīvnieku infekcijas slimībām, tiem nav nodrošināta veterinārā aprūpe. Tāpat novietnē nebija veikta slimo un kritušo dzīvnieku uzskaite. Ņemot vērā visus konstatētos pārkāpumus, kā arī cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, nolemts tos konfiscēt un nogādāt dzīvnieku atpūtināšanas punktā Subatē, bet lietas materiālus nodot policijai krimināllietas ierosināšanai.
Saimniece, uz kuras vārda reģistrēta dzīvnieku novietne, patstāvīgi mītot Rīgā, bet faktiskais dzīvnieku saimnieks esot viņas brālis, 74 gadus vecais Pēteris Strazdiņš, kas ir invalīds.
Vecsalienas pagasta pārvaldnieks Semeons Pavlovs Dienai teica, ka ar P.Strazdiņu pagasta darbinieki nevarot tikt galā jau vairākus gadus. Kaimiņi nepārtraukti sūdzoties, ka Strazdiņa lopi, atstāti savā vaļā, izbradājot viņu laukus. Pagasta vadība piedāvājusi Strazdiņam liellopus pārdot, taču viņš atteicies to darīt.
Kā Dienai pastāstīja vietējā laikraksta Latgales Laiks korespondents, kas janvāra sākumā apmeklējis P.Strazdiņu, sadzīves apstākļi, kuros dzīvo arī pats vecais vīrs, esot briesmīgi, krāsns pussabrukusi, dūmi nāk iekšā, nevarējis saprast, kur viņš gatavo maltīti un kur mazgājas, jo arī pirts neesot. Kaimiņi Pēteri raksturojuši kā strādīgu un devīgu, taču īpatnēju cilvēku.
Vecsalienas pagasta pārvaldes sociālā darbiniece Tatjana Smargune Dienai pastāstīja, ka vecajam vīram ir māsa un brālis, arī māsubērni, kuri dzīvo atsevišķi un ir piedāvājuši viņam palīdzību, taču P.Strazdiņš no tās, tāpat kā no pārcelšanās uz dzīvi pansionātā, ir atteicies. «Tas ir viņa dzīves stils. Ja no tā neciestu dzīvnieki un arī kaimiņi nesūdzētos, neviens neiejauktos.»
Kā uzsvēra A.Lazdāns, acīmredzot valstī likumdošanā ir skaidri jāparedz, ja cilvēks vecuma vai sociālo iemeslu dēļ nespēj rūpēties par dzīvniekiem, tie ir jākonfiscē, vai arī jāmeklē kopējs. «Šajā gadījumā mums tika pateikts – es esmu saimnieks un ar savu mantu daru, ko gribu. Ja es pats nomiršu, tad arī lopi lai mirst līdzi.»
PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Vita Zalcmane stāsta, ka dzīvnieku turēšana zem klajas debess nav aizliegta. Ja saimnieks dzīvniekus pienācīgi baro un dzirda, tiem ir nodrošināts patvērums no vēja un nokrišņiem, dzīvnieki var dzīvot arī zem klajas debess un to nevar traktēt kā nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.
Ja Kļavu lopi būtu pienācīgi aprūpēti un pabaroti, tie varētu arī kūtī neatrasties, saka V.Zalcmane.
(papildināta ar V.Zalcmanes viedokli)