Aprēķinot platību maksājumus tiek izmantotas ortofotokartes, kuras gatavo Aizsardzības ministrijas Latvijas Ģeotelpiskās Informācijas aģentūra. Šajās kartēs Lauku atbalsta dienests iezīmē precīzas teritorijas, par kurām maksāt tiešmaksājumus Latvijas lauksaimniekiem. Platību maksājumos ik gadu lauksaimniekiem izmaksā 165 miljonus latu. Tomēr, ja šo izmaksu pamato ar novecojušām kartēm, Latvijai ir risks pēc Eiropas audita pārbaudēm uzrēķinos zaudēt miljoniem latu. Kaimiņvalstij Lietuvai jau šādu iemeslu dēļ esot nācies samaksāt vairāk nekā miljonu latu. "Mēs saskatām šeit problēmu, un mēs esam iestāde, kas strādā ar Eiropas Savienības naudu, un mēs nevēlamies nonākt nepatikšanās. Lielās nepatikšanās," raidījumam De facto saka Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga.
Izrādās, jau šobrīd aptuveni pusei karšu aktualitāte ir uz atļautās piecu gadu robežas. Savukārt no nākamā gada Eiropas Komisija prasa platību maksājumus pamatot ar vēl svaigākām kartēm, ne vecākām par trim gadiem. Tomēr jau šobrīd pamatīgas problēmas ir atjaunot kartes ik pēc pieciem gadiem un trīs gadu cikls ar esošajiem resursiem ir neiespējams.
Turklāt jau pērn Eiropas Audita komisija pieprasījusi paskaidrojumus par plānotajiem pasākumiem karšu aktualizēšanai. Audita gala slēdziena gan vēl nav. Tāpat kā nav arī konkrētu plānu kā šķietami pēkšņo problēmu risināt. Šī mēneša laikā Zemkopības ministrijā taps informatīvs ziņojums valdībai, ar lūgumu pēc papildu finansējuma.
"Šī mirkļa resurss mums patiešām ļauj tikai 10 gadu laikā visu aktualizēt, un mums tiešām ir teritorijas, kur mums kartes ir no 2007.gada un vecākas. Un tas apjoms, kāds mums šobrīd ir, viņš ne tikai neļauj iedzīt, bet viņš visu laiku liek atpalikt, un mēs no tā vilciena pēdējā vagona atpaliekam un atpaliekam aizvien vairāk, un ja nebūs šī papildu finansējuma, tad mēs viņā nekad neieleksim," atklāj Ģeotelpiskās informācijas aģentūras direktors Harijs Baranovs.
Ģeotelpiskās informācijas aģentūra šobrīd aerofotogrāfijas ar nepieciešamo informāciju spēj sagatavot tikai pusotra gada laikā. Savukārt tas, ko prasa Lauku atbalsta dienesta vajadzības, ir datu apstrāde jau sešu mēnešu laikā. Izrēķināts, ka ātrai situācijas glābšanai varētu pietikt ar 200 000 latu un aptuveni desmit atjaunotām darbavietām, un to arī valdībai plānots prasīt. Izskatās gan, ka tieši jauno darbinieku atrašanai var nākties pielikt lielākās pūles.
"Šī joma ir ļoti specifiska – nav tā, ka var iziet darba tirgū un uzreiz viņi spēs radīt šo produktu. Tur ir jāpaiet laikam, kamēr cilvēki šos darbus spēj veikt. Pat piesaistot naudu, tas nav tas, kas ļauj uzreiz radīt produktu, jo tas ir specifisks darbs, kas pat tiem, kam ir attiecīgā izglītība," norāda Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.
Krīzes kulminācijā, kad visi vērtēja visu funkciju lietderību, karšu nozari atzina kā īpaši nevajadzīgu. Rezultātā Ģeotelpiskās informācijas aģentūras budžetu samazināja par 70% un atlaida pusotru simtu jeb aptuveni pusi darbinieku. Tagad daļa no viņiem jau atraduši darbu ārpus Latvijas un diez vai atgriezīsies pieticīgās algas dēļ. Izskatās, ka šajā gadījumā, mēģinot nogriezt valsts iestādei taukus, krietni trāpīts arī miesā. Kas savukārt valstij var trāpīt ar miljoniem latu zaudējumiem. Baranovs spiests atzīt, ka "ja tajā brīdī mums šķita, ka mēs varēsim kaut kā izdzīvot ar mazāku ģeodēzisko apjomu, tad šobrīd mēs redzam, ka tas ir bijis tāds neracionāls lēmums".
Vītola-Helviga norāda, ka gadījumā, ja Eiropas komisija konstatē, ka valsts strādā ar novecojušiem lauku reģistra datiem, tad uzrēķins var būt 2 līdz pat 20% apmērā, atkarībā no konstatētā riska. Latvijas gadījumā mazākās sankcijas naudas izteiksmē ir, sākot no trīsarpus miljoniem latu. Ja līdz tam nonāk, naudu gan neatņem zemniekiem – šo zaudējumu risks ir uz valsts rēķina.
Lauku atbalsta dienests neuzskata, ka viņi būtu nogulējuši savlaicīgu rīkošanos. "Balss ir pacelta ļoti laikā, jo mēs nevaram arī budžetā prasīt izmaiņas tajā brīdī, kad vēl nav zināms, vai Eiropa kaut kādus normatīvos aktus mainīs," uzskata Vītola-Helviga. Savukārt Aizsardzības ministrija neredz, ko tā būtu varējusi darīt citādi: "Mēs jau uz 2013.gada budžetu bijām lūguši papildu 600 000 latu,(..) papildu piešķīra 200 000, kas palīdz mums neiekrist vēl dziļāk bezdibenī, bet nu tā, skatoties uz kopējo situāciju, nav devis atrisināt mums problēmu."
Tiesa gan, pagaidām nav skaidrs, vai atliekot darbu sākšanu uz nākamo gadu, Ģeotelpiskās informācijas aģentūra pagūs iekļauties vajadzīgajos termiņos.
Kartes no šī dienesta pērk arī pašvaldības, kurām tās, arī gan – pietiekami svaigas, vajadzīgas detālplānojumu izstrādei. Jautājums par karšu dienestu darbu jau aktualizēts arī kādā no nesenām valdības sēdēm. Vairāku institūciju, tostarp pašvaldību pārstāvji, izteica vēlmi kartes saņemt bez maksas, savukārt valsts iestādei lai palielinot finansējumu.