Piedāvājums tiek gatavots premjeres Evikas Siliņas (JV) vadītajā tematiskajā komitejā.
Ministru prezidente valdības sēdē norādīja, ka ir ļoti svarīgi, lai tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) padotībā esošais Valsts valodas centrs (VVC) sekotu līdzi, kā sistēmiskie, politiķu dotie uzdevumi tiek īstenoti.
Tieslietu ministre piekrita premjerei, piebilstot, ka centram ir valsts valodas lietojuma kontroles funkcija, tāpat arī sodošā kontroles funkcija. Viņas ieskatā, šī funkcija ir jāizmanto lietderīgi un samērīgi, lai efektīvi sasniegtu mērķi - lai krievu valoda izglītības sistēmā tiktu izskausta, nonākot pie vienotas skolas un pie tā, ko apstiprinājusi Satversmes tiesa, proti, ka integrācija ir balstīta latviešu valodā, aizejot no okupācijas laika valodas lietojuma, kad saziņā tika akceptēta krievu valoda.
"Tas ir mans virsmērķis, es arī to vairākkārtu esmu norādījusi, šobrīd arī rīkošos aktīvāk, lai arī VVC lietderīgi izmantotu savu resursu," solīja Lībiņa-Egnere, piebilstot, ka nav daudz kontroli nodrošinošu amatpersonu, bet viņām visām ir jānodarbojas, ar "Latvijas derusifikāciju, nevis ar kaut kādu sūdzību izskatīšanu", kuras nereti pēc būtības sabiedrībai mazumu nes maz.
Savukārt premjere piebilda, ka gaida nākamo tematiskās komitejas sēdi, kas būs veltīta latviešu valodas stiprināšanai, lai varētu vēl vairāk visās dzīves jomās ieviest latviešu valodas prasības pēc būtības un tās tiktu arī ievērotas.
Vienlaikus Čakša piebilda, ka ir saņēmusi aizvainojošas sūdzības no pašvaldībām saistībā ar VVC darbu, kur tas ir pārbaudījis latviešu valodas zināšanas latviešu valodas "nesējiem", kas pēc būtības ir latvieši. "Tas skolās ir uztverts ar sāpīgu nokrāsu," sacīja Čakša.
Līdztekus Čakša piebilda, ka tehnikumos būtu jāorganizē duāla apmācība, lai nodrošinātu latviešu valodas prasmes apguvi.
Paredzēts, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar citām kompetentajām ministrijām un iestādēm līdz 15.novembrim sagatavos priekšlikumus publisko pakalpojumu un institucionālās sistēmas pilnveidei ar mērķi stiprināt valsts valodas lietojumu, vienojusies valdība.
Tas uzsvērts arī atbildes projektā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kas martā vērsās valdībā, izvērtēšanai un turpmākam darbam nodot kolektīvo iesniegumu "Valsts valodas statusa nodrošināšana". Komisija aicināja valdību nodrošināt, ka nozaru ministrijas un citi iesaistītie savstarpējā sadarbībā izvērtē ne tikai jauna likumprojekta iniciatīvu, bet arī situācijas problemātiku kopumā, tai skaitā kontekstā ar jau spēkā esošo normatīvo regulējumu.
Atbildes vēstulē komisijai teikts, ka valdība atbalsta valsts valodas lomas stiprināšanu, ņemot vērā arī Satversmē un Valsts valodas likumā noteikto attiecībā uz valsts valodas aizsardzību un stiprināšanu.
Vēstulē norādīts, ka valdība apņemas īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu latviešu valodas kā vienīgās konstitucionāli noteiktās valsts valodas ilgtspēju, stiprinātu tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās un mazinātu tās sabiedrības daļas diskrimināciju, kura pārvalda tikai valsts valodu un Eiropas Savienības (ES) oficiālās valodas.
Minētā mērķa sasniegšanai ir sākts un mērķtiecīgi tiks turpināts darbs pie kompleksiem risinājumiem valsts valodas politikas jomā, teikts vēstulē.
Lai arī šobrīd tiek īstenota gan valsts valodas apguve, gan valsts valodas prasmju pārbaude, lai nodrošinātu cilvēku atgriešanos darba tirgū, turklāt Latviešu valodas aģentūras 2023.gada pētījumā secināts, ka, salīdzinot ar situāciju pirms pieciem gadiem, formālās saziņas situācijās latviešu valodas lietojums ir palielinājies, tomēr latviešu valodas pozīcijas pilnībā neatbilst valsts valodas statusam, norādīts vēstulē.
Joprojām daļa sabiedrības publiskajā saziņā latviešu valodu nelieto vai nelieto pietiekamā apjomā.
Valdība izprot to, ka ir nepieciešama sabiedrības izpratnes maiņa par latviešu valodas kā valsts valodas nozīmi. Tālab ir turpināms darbs pie latviešu valodas apguves un prasmju pilnveides, kā arī grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu, ka publiskajā vidē, tostarp sniedzot dažāda satura pakalpojumus, pārdodot preces, sniedzot klientiem informāciju, saziņa notiktu valsts valodā, akcentēts vēstulē.
Vienlaikus tiek piebilsts, ka izņēmums no minētā būtu pamatojams ar nepieciešamību nodrošināt informācijas pieejamību ES vai noteiktos gadījumos arī Latvijas prioritāro mērķa tirgus valodās.