"Šobrīd bezdarba līmenis ir pieaudzis nedaudz, un vismaz pagaidām otrā viļņa būtisku ietekmi uz reģistrētā bezdarba rādītājiem mēs neredzam. Tas gan lielā mērā ir saistīts ar atbalsta pasākumiem, kas uzņēmējiem šajā krīzes laikā ir pieejami," sacīja Simsone.
Viņa piebilda, ka vasaras vidū, pēc pavasarī piedzīvotā pirmā viļņa, varēja novērot bezdarba līmeņa samazināšanos, un šāda tendence saglabājās līdz pat novembrim, savukārt pērn decembrī reģistrētā bezdarba līmenis sāka pieaugt un decembra beigās bija 7,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas salīdzinot ar novembri ir pieaugums par 0,3 procentpunktiem. Decembra beigās NVA uzskaitē bija 69 605 bezdarbnieki.
"Ja reģistrētā bezdarba datus 2020.gada beigās salīdzinām ar 2020.gada sākuma datiem, tad reģistrētā bezdarba līmenis ir par 1,5 procentpunktiem augstāks nekā 2019.gada decembra beigās, kad tas bija 6,2%," norādīja NVA vadītāja.
Simsone atzina, ka pirmajā pandēmijas vilnī bezdarba rādītāju pieaugums bija ļoti straujš. "Marta beigās aprīlī tika novērots visstraujākais bezdarba līmeņa kāpums. Martā un aprīlī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 26 590 cilvēkiem. Ja 2020.gadu mēs sākām ar 6,2% bezdarbu, tad jau aprīļa beigās tie bija 8%, maijā - 8,4%, bet jūnijā - 8,6%. Tādēļ teikt, ka Covid-19 ietekme uz bezdarbu nav nozīmīga, nevarētu. Pēc tam gan šie rādītāji izlīdzinājās un samazinājās. Augustā reģistrētā bezdarba līmenis pazeminājies līdz 8,2%, bet oktobrī un novembrī tas jau bija 7,4%," stāstīja NVA direktore.
Viņa prognozēja, ka Covid-19 otrā viļņa patiesā ietekme būs redzama šogad. "2020.gadā izteikts straujš bezdarba kāpums nebija pieredzēts, taču šā gada sākumā mēs redzēsim patieso otrā viļņa ietekmi. Tiek prognozēts, ka Covid-19 ietekmē šogad bezdarba līmenis Latvijā nepārsniegs 10%, taču, protams, tās ir tikai prognozes. Laiks rādīs, cik veiksmīgi mums izdosies izkļūt no šīs krīzes," teica Simsone.