Viņa norādīja, ka 33% jauniešu bezdarbnieku ir vispārējā vidējā izglītība, vēl 30% ir pamatizglītība, savukārt profesionālā izglītība ir tikai 21% jauniešu bezdarbnieku, bet augstākā - 9%. Tāpat NVA apkopo informāciju par reģistrēto bezdarbnieku pēdējo nodarbošanos vai profesiju, bet 40% jauniešu bezdarbnieku nav bijis profesijas vai specialitātes, kas nozīmē, ka viņi "no skolas sola uzreiz iet uz NVA", sacīja Paševica. Otrā liekākā grupa - 6% jauniešu - bijuši mazumtirdzniecības veikalu pārdevēji pirms kļuvuši par bezdarbniekiem, savukārt trešā lielākā bezdarbnieku grupa bijuši palīgstrādnieki.
No jauniešiem bezdarbniekiem 25,8% nestrādā no viena līdz trīs gadiem, savukārt 0,6% ir bezdarbnieki trīs gadus un vairāk. Visvairāk - 52% - jauniešu ir reģistrēti NVA līdz sešiem mēnešiem.
Kopumā jauniešu bezdarbnieku skaits samazinās, sacīja NVA direktore. Piemēram, pērn bija reģistrēti 23 203 bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem, šogad martā - 22 745, bet septembrī - 16 426. No visiem NVA reģistrētājiem bezdarbniekiem 12,5% ir jaunieši, un arī viņu īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem samazinās.
Lai risinātu jauniešu bezdarbnieku problēmu, būtu nepieciešams vairāk pārorientēties uz profesionālu izglītību, bet vispārējās vidusskolās piedāvāt skolēniem apgūt kādu vienkāršu profesiju, uzskata Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V). Viņš piebilda, ka daudzi vidusskolas absolventi neiestājas augstskolā, savukārt daļa no tiem, kas iestājas, pārtrauc studijas, līdz ar to viņiem varētu rasties grūtības atrast darbu, jo viņi nav apguvuši nekādu profesiju.
Šonedēļ LM pārstāvji ar Ekonomikas ministriju (EM) plāno sākt sarunas par iespējamiem risinājumiem jauniešu bezdarba samazinājumam, norādīja Ašeradens, piebilstot, ka šajā jautājumā ir svarīga sadarbība arī ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM).
Savukārt IZM Politikas koordinācijas departamenta Jaunatnes politikas nodaļas vadītāja Diāna Sīmansone pastāstīja, ka ministrija mēģina orientēt jauniešus uz brīvprātīgo darbu vai praksi, kur viņi varētu izmēģināt savas intereses un prasmes.
NVA īsteno vairākus pasākumus, kas paredzēti jauniešiem bezdarbniekiem. Pasākumā "Darba vietā jaunietim" līdz oktobra beigām iesaistījušies 299 jaunieši. Kā uzsvēra Paševica, bija plānots iesaistīt vairāk jauniešu, taču šis pasākums nav guvis atzinību no darba devējiem. Pasākumā "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam" jau ir iesaistīt 414 jaunieši, bet kopumā plānots tajā iesaistīt 1300 jauniešu bezdarbnieku.
Tāpat bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem var piedalīties arī citos NVA pasākumos, piemēram, viņus var apmācīt pie darba devēja vai arī pēc darba devēja pieprasījuma, tiek rīkotas arī informatīvās dienas un konkurentspējas paaugstināšanas pasākumi un piedāvātas karjeras konsultācijas.
Kā ziņots, jaunās valdības deklarācijā tika solīts ieviest stimulus sociālās apdrošināšanas iemaksu vai uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaides veidā uzņēmējiem, kas pieņems darbā jauniešus un cilvēkus, kas nestrādā ilgāk par gadu.