Darba grupa norādījusi, ka Latvijai nav jānosaka pastiprināts uzraudzības mehānisms un nākamā atskaite par rekomendāciju izpildi jāiesniedz 2021.gada rudenī vispārējā kārtībā.
Ziņojums sagatavots, izvērtējot to, kā Latvija īsteno un ievieš Konvenciju par pārrobežu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos.
Darba grupas jaunākajā ziņojumā pausts uzskats, ka "Latvijas tiesību normu izpildes rezultātiem vajadzētu būt samērīgākiem ar riskiem, kādi valstī ir saistībā ar pārrobežu kukuļošanu un ar to saistītajiem naudas atmazgāšanas riskiem".
Naudas atmazgāšanas lietu skaits Latvijā pieaug, tādēļ notiesāšanas līmenim vajadzētu atbilst tādai pieaugošajai tendencei, secināts ziņojumā.
OECD eksperti norāda, ka tiesā līdz šim nav nonākusi neviena lieta par to, ka Latvijas privātpersonas vai uzņēmumi maksājuši kukuļus ārvalstīs, vai par to, ka ārpus Latvijas reģistrētas kompānijas izmantojušas Latvijas banku vai citu juridisku personu starpniecību, lai pārskaitītu kukuļu maksājumus un pēc tam atmazgātu nelikumīgi iegūtos līdzekļus. Ziņojumā piebilsts, ka trīs izmeklēšanas šādās lietās turpinās.
Tiek norādīts, ka vismaz divās daudzjurisdikciju kukuļošanas lietās nauda atmazgāta caur Latvijas bankām un citām juridiskām personām, tomēr neviena finanšu institūcija Latvijā līdz šim nav saukta pie atbildības par iesaisti ārvalstu kukuļošanas shēmā vai ar to saistītā naudas atmazgāšanu, lai gan Latvijas banku sistēmā šādu incidentu riski ir augsti.
Darba grupa korupcijas jautājumos arī "pauž nožēlu par valdības vairākkārtēju un atklātu kritiku ģenerālprokuroram, kas var radīt politisku iejaukšanos Ģenerālprokuratūras darbībā". Tas apvienojumā ar pierādījumiem par "valsts nozagšanu, par kuru ziņots parlamentārajā izmeklēšanā par augsta ranga vietējo kukuļošanas lietu, rada bažas, jo īpaši par izmeklēšanas un prokuratūras neatkarību Latvijā".
Tāpat ziņojumā secināts, ka joprojām ir trūkumi likumu normās par pārrobežu kukuļošanu, kā arī joprojām trūkst resursu, jo īpaši prokuratūrā un Valsts policijā, un ir nepieciešamas tālākas apmācības.
OECD eksperti uzsvēruši, ka Latvijā kūtri tiek atklāta pārrobežu kukuļošana, turklāt nevienu no šādām lietām nav atklājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), institūcijas, kas cīnās pret naudas atmazgāšanu vai nodokļus administrējošās institūcijas. Turklāt daudzas lietas Latvijā tiek sāktas vai atklātas tikai saistībā ar ārvalstu sniegto informāciju, kā arī "divas lietas pret juridiskām personām tika sāktas tikai pēc tam, kad ārvalstīs tika notiesāta saistītā privātpersona(s)".
"Ir jāturpina centieni nodrošināt, lai Latvijas bankas izpilda Latvijas tiesību normas par naudas atmazgāšanas novēršanu," lasāms ziņojumā.
Kā pozitīvas tendences ziņojuma autori min to, ka paaugstināti maksimālie sodi privātpersonām par pārrobežu kukuļošanu, naudas atmazgāšanu vai nepatiesiem grāmatvedības datiem, pazemināta pierādījumu bāze naudas atmazgāšanas lietās un pieņemts likums par trauksmes cēlēju aizsardzību, kā arī veikta visaptveroša konfiskācijas režīma reforma.
Latvija ziņojumā uzteikta par KNAB darbības neatkarības stiprināšanu, finanšu izlūkošanas dienestu jaudu veicināšanu, kā arī centieniem tiesību un regulējuma normās novērst naudas atmazgāšanu finanšu sektorā, kura uzraugs pārskata pieeju finanšu institūciju uzraudzībai. Darba grupa arī atzīst Latvijas laikus sniegto tiesisko palīdzību ārvalstīm amatpersonu kukuļošanas lietas.
OECD ziņojumā izklāstīts 2009.gadā Latvijai izteikto rekomendāciju izpildes novērtējums. Pašlaik ir izpildītas 26 no 44 izteiktajām rekomendācijām.
Piemēram, eksperti pauduši nožēlu, ka Latvijas tiesību normās nav grozīta prasība par "tiešu nodomu" kukuļdošanā, jo tādējādi no tiesāšanas var izvairīties daļa kukuļdevēju, kā par likumpārkāpumu skaidri jādefinē kukuļa apsolījums. Tāpat izteiktas vēl citas rekomendācijas nepilnību novēršanai un korupcijas risku mazināšanai.
Tieslietu ministrijā aģentūrai LETA akcentēja, ka ziņojumā arī norādīts, ka pēdējo gadu reformas finanšu un tieslietu jomās Latvijā liecina par būtiskām pozitīvām izmaiņām šajā jomā, kas ir mazinājušas riskus pārrobežu kukuļošanas un naudas atmazgāšanas iespējām Latvijā, kā arī ir uzsāktas un jau daļēji ieviestas pietiekami efektīvas reformas, lai šīs izmaiņas nostiprinātu kā likumos, tā praksē. Tāpat OECD eksperti norādījuši, ka šīs reformas ir to sākumposmā un jāturpina valsts risku mazināšana un konstatēto pārkāpumu un noziegumu apkarošana.
Tāpat OECD eksperti norādījuši, ka pozitīvās izmaiņas likumdošanā nepieciešams transformēt efektīvā turpmākā to praktiskā pielietošanā. Vienlaikus ministrijā atzīmēja, ka līdz šim Latvijas paveiktais ir pārliecinājis OECD, ka Latvijai nav jānosaka pastiprināts uzraudzības mehānisms un nākamā atskaite par rekomendāciju izpildi ir noteikta 2021.gada rudenī vispārējā kārtībā, uzsvēra ministrijā.
Ziņojums sagatavots Čehijas un Meksikas ekspertu vadībā. Tas balstīts uz Latvijas iesniegtajām tiesību normām un citu informāciju, kā arī novērtējuma grupas veiktu izpēti un maijā notikušās vizītes secinājumiem.
>:-)