OIK izmeklēšanas galaziņojums: Politiskā atbildība par šo afēru solidāri gulstas uz visām to pieļāvušajām amatpersonām

Komisijas priekšsēdētājs Ieva Krapāne (KPV LV) norādīja, ka galaziņojumā esošā informācija būtu pamats vairāku krimināllietu sākšanai, līdz ar to dokuments tiks nosūtīts atbildīgajām institūcijām. Politiķe arī akcentēja, ka nepieciešams atcelt OIK maksājumu mājsaimniecībām un ka attiecīgu risinājumu jānāk klajā Ekonomikas ministrijai. Galaziņojumā ir nosaukti atbildīgie, taču komisijas vadītāja pati atturējās nosaukt kādas vainīgās personas, kamēr to nav nolēmusi 

"Pēc deviņu mēnešu darba un kopā noturētām 27 sēdēm obligātās iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārās izmeklēšanas komisija ir pieņēmusi galaziņojumu, un viens no tā secinājumiem ir nepieciešamība nekavējoties atcelt obligātās iepirkuma komponentes sistēmu," pauda parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja.

"Komisija viennozīmīgi uzstāj uz to, ka ir nepieciešams politisks lēmums nekavējoties atcelt obligātās iepirkuma komponentes sistēmu. Šai sāgai ir jābeidzas, un tur vairs nav argumentu, kāpēc būtu jābūt saudzīgiem pret šajā afērā iesaistītajiem," par Krapānes akcentēto aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Krapāne vēršu uzmanību, ka visos izpildvaras līmeņos ir jāpārskata spēja uzņemties atbildību un rīkoties, jo obligātās iepirkuma komponentes sistēma ir piemērs tam, ka visas tieši vai netieši iesaistītās puses - institūcijas, Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija, Ministru kabinets, Valsts kanceleja, tiesībsargājošās institūcijas, Saeima, prezidenti "bija kļuvušas "neredzīgas" un "nedzirdīgas" attiecībā pret acīmredzamiem pārkāpumiem, kas ļāva sistēmai eksistēt tik ilgus gadus". Komisijas vadītāja secina, ka pietrūka politiskas gribas pielikt punktu OIK sistēmas darbībai.

Komisija arī secina, ka kopš 1997.gada OIK jautājumos nav nodrošināta savlaicīga un atbilstoša parlamentārā kontrole. Saeima ir konstatējusi nepilnības tiesiskajā regulējumā un izpildvaras darbībā, bet nav devusi uzdevumus izpildvarai nekavējoties novērst trūkumus.

OIK shēma ir saistīta ar valsts pārvaldes aparāta apzinātu rīcību aplamā tiesiskā regulējuma sistēmā zinot, kādas potenciālās sekas tas radīs. Šāda rīcība ir pretēja sabiedrības interesēm un demokrātiskas valsts tiesību principiem. Turklāt komisija saskārusies arī ar izpildvaras pārstāvju informācijas noklusēšanu un sagrozīšanu no izpildvaras pārstāvju puses, atzīmē Krapāne.

Tāpat komisijas ziņojumā norādīts, ka valsts atbalsta politika enerģētikā nav pārskatāma, savstarpēji koordinēta un uzraudzīta un nozarē nav nodrošināta vienota plānošana mērķu sasniegšanai. Pieņemtie lēmumi par elektroenerģijas obligāto iepirkumu, kas saražota no atjaunojamajiem energoresursiem, un elektroenerģijas iepirkuma cenu ir vērsti uz noteiktu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jomā strādājošu komersantu atbalstu, nevis nodrošina Latvijas sabiedrības interesēm atbilstošu risinājumu. Situāciju ir pasliktinājusi atsevišķu komersantu pretlikumīgā rīcība, un tās atklāšana un pierādīšana ir prasījusi ievērojamus sabiedrības resursus un iekavējusies kontrolējošo institūciju samazinātās kapacitātes dēļ, norāda parlamentārās izmeklēšanas komisijā. 

Kā pozitīvu faktoru komisija min sākto kontroles mehānisma sakārtošanu, atbildību par tā izpildi uzticot Būvniecības valsts kontroles birojam. Vienlaikus tā norāda, ka pašlaik biroja pārbaužu kapacitāte darbinieku trūkuma dēļ nepārsniedz 50 staciju klātienes kontroles gadā. Tādējādi sabiedrībai tiek radīts papildu apdraudējums, pieļaujot iespējamību, ka negodīgi komersanti turpina darbību. Papildus sabiedrisko apdraudējumu rada kriminālizmeklēšanas iestāžu kapacitātes samazināšanās, tostarp uz personāla kvalifikācijas trūkuma pamata, 

OIK parlamentārās izmeklēšanas komisija tika izveidota pagājušā gada jūnijā, lai izvērtētu OIK atbalsta ieviešanas mērķus, ietekmi, kritērijus atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti. Komisijā strādāja deputāti Krapāne, Mārtiņš Šteins (AP), Atis Lejiņš (JV), Romāns Naudiņš (NA), Sandis Riekstiņš (JKP), Viktors Valainis (ZZS) un Jānis Ādamsons (S).

Krapāne aicinās Saeimu galaziņojumu iekļaut Saeimas 27.februāra sēdes darba kārtībā.