Sudraba arī mudināja kolēģus rīkoties atbildīgi un noteikt saprātīgu budžeta izskatīšanas laika grafiku. Viņa pauda cerību, ka ikvienam koalīcijas deputātam ir zināms, kādi pasākumi tiks īstenoti un kādi mērķi sasniegti. "Ja mēs, deputāti, nevaram atbildēt uz šiem jautājumiem, tad ir jābūt godīgiem un jāatzīst, ka šī ir formāla budžeta apstiprināšanas procedūra, un Ministru kabinetam un ierēdņiem ir jāuzņemas pilna atbildība par piešķirtajiem līdzekļiem sabiedrības, pedagogu, zinātnieku, skolēnu, pensionāru un ģimeņu priekšā. Nav iespēju uzdot jautājumu, nav atbilžu. Tātad bezatbildība var turpināties," uzsvēra Sudraba, kritizējot arī īso termiņu budžeta projekta izvērtēšanai.
Savukārt deputāts Mārtiņš Bondars (Latvijas reģionu apvienība) pauda neapmierinātību, ka atbildīgās komisijas sēdē Finanšu ministrijas darbinieki nespēja atbildēja uz jautājumiem nedz par vispārīgām, nedz par konkrētām lietām. Piemēram, neesot ticis izskaidrots, vai budžets ir vērsts uz to, lai risinātu iespēju vai iznākumu nevienlīdzības mazināšanu. Valdošā koalīcija iepriekš ir apzināti palielinājusi budžeta deficītu, un Latvijas valsts nevar atļauties tik augstus riskus. Nodokļu ieņēmumi ir mazāki par vienu trešdaļu no iekšzemes kopprodukta un tas apdraud plānus nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, norādīja politiķis.
Bondars arī teica, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) neesot pildījusi solījumu atvēlēt papildu līdzekļus veselības aprūpei.
Tāpat politiķis norādīja - ja valdība gribētu mazināt nevienlīdzību sabiedrībā, tad būtu jāpaaugstina ar nodokli neapliekamais minimums vai atvieglojumi par apgādājamām personām. "Budžeta pieņemšanas process, kādu to iecerējuši valdošās koalīcijas deputāti, man ir absolūti nepieņemams, un es neredzu, ka tas būtu valsts budžets, kas veidots, domājot par valsts iedzīvotāju interesēm. Tādēļ balsošu pret sabiedrības interešu neievērošanu," teica parlamentārietis.
Tikmēr deputāts Igors Pimenovs (Saskaņa) skaidroja, ka, lai nodrošinātu augstu investīciju līmeni Latvijā, pašas valsts investīcijām jāsasniedz 7% no iekšzemes kopprodukta. Taču valdības īstenotā ekonomēšanas politika sekmīgi virzās pa ceļu, kas vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis novedis līdz stagnācijai. Stingras taupības politika ir krasi samazinājusi valsts investīcijas, un tirgū ir krities pieprasījums. Līdz ar to sekas ir 10% līdz 13% iedzīvotāju emigrācija, savukārt zemo algu nospiestie cilvēki sākuši protestēt, norādīja politiķis.
Viņš vērsa uzmanību, ka sabiedrības nevienlīdzības pamatā ir regresīvā nodokļu sistēma. Tāpēc nodokļu slogam jābūt lielākam tiem, kas spēj nopelnīt.
Kā ziņots, Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja nākamā gada valsts budžeta projektu, kurā 2015.gada konsolidētā budžeta ieņēmumi prognozēti 7,253 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 7,471 miljarda eiro apmērā.