Partijas "Stabilitātei" Saeimas frakcijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs savā runā debašu laikā norādīja, ka Latvijā bērni dzimst krietni mazāk, iedzīvotāji izmirst, bet budžetā demogrāfijas jautājumi nav iekļauti. "Kur ir lietas, kas stiprinās mūsu valsti," vaicāja Rosļikovs.
Opozīcijas deputāts kritiku pauda zaļajam kursam, norādot, ka degvielas cenas ievērojami kāps. "Varbūt šis budžets ir veiksmīgs no grāmatvedības viedokļa, bet iedzīvotājiem tie ir vieni vienīgi mīnusi," teica deputāts.
Saeimas deputāts norādīja uz to, ka nākamajā gadā joprojām netiek domāts par tēriņu ierobežošanu, bet tiek nodrošināts ievērojams atalgojums, piemēram, dažādās padomēs.
Rosļikovs arī pauda bažas par to, vai ar budžetu iepazinušies visi koalīcijas deputāti.
"Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics savā runā norādīja, ka ņemot ģeopolitisko situāciju, nākamā gada budžets ir veidots atbilstoši prioritātēm - iekšējā un ārējā drošība, nodokļu sistēmas reforma, konkurētspējas celšana.
"Mēs atdosim parādu policistiem, ugunsdzēsējiem," teica Jurēvics, atgādinot, ka viņiem ir paredzēts atalgojuma pieaugums.
Runājot par nodokļu reformu, Jurēvics akcentēja, ka 95% iedzīvotāju tiks samazināti nodokļi, kas palīdzēs arī uzņēmējiem attīstīties.
Jurēvics aicināja radīt jaunu tradīciju, proti, opozīcijas deputātiem sagatavot savu alternatīvo budžetu un piedāvāt savu redzējumu, kā veidot budžetu. Viņš sacīja, ka pašlaik opozīcija tikai kritizē, bet risinājumi netiek piedāvāti.
Deputāts arī norādīja, ka no nākamā gada budžeta iegūs arī pašvaldības, kuras varēs veltīt vairāk līdzekļus, lai palīdzētu iedzīvotājiem.
Runājot par pausto kritiku tam, ka netiek risināti demogrāfiskie jautājumi, Jurēvics norādīja, ka ir pasākumi, kas veltīti tieši vecākiem, lai palīdzētu viņiem ātrāk atgriezties darba tirgū.
Jurēvics norādīja, ka ģimenes var atbalstīt ne tikai ar pabalstiem, bet ieguldot izglītībā, dažādu pakalpojumu nodrošināšanā.
"Šis ir solījumu pildīšanas budžets," teica Jurēvics un aicināja deputātus balsot par budžetu.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis norādīja, ka darbs pie budžeta nav bijis viegls, situācija bijusi izaicinoša.
"Ir lieta, kas ir pāri visam, tā ir drošība," teica Rokpelnis, akcentējot, ka primāri jādomā par drošību, taču darbs pie iekšējās drošības bijis neizdarīts mājasdarbs.
Viņš norādīja, ka pašlaik ir pārliecība, ka nākamgad ikviens, kurš strādā pie iekšējās drošības, saņems atalgojuma palielinājumu.
Tāpat Rokpelnis sacīja, ka no nākamā gada budžeta iegūs ikviens, kurš ikdienā dosies uz darbu, paredzēti arī ieguvumi darba devējiem, kas veicinās ekonomisko izaugsmi. Viņš arī atgādināja, ka gaidāms minimālā alga, kas palīdzēs iedzīvotājiem lauku reģionos, kuriem atalgojums parasti ir mazāks nekā Rīgā dzīvojošajiem.
Kritiku nākamā gada budžetam un ģimeņu aizmiršanai veltīja arī Nacionālās apvienības (NA) frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars, kurš pauda, ka budžetā ir ieguldījumi aizsardzībai, taču tajā neredz mērķtiecīgu atbalstu ģimenēm ar bērniem. Viņaprāt, šajā valdībā nevienam nav prioritāte ģimenes ar bērniem, tādēļ neviens par to necīnās. Tāpat budžeta sarunās esot pazudis vārds "demogrāfija", izteicās opozīcijas politiķis.
"Valdības politikā un prioritātēs neparādās jauno vecāku vajadzības, tās neparādās ne tikai budžeta rezultātā, tās nav pat strīdu un diskusiju krustugunīs," uzskata Dzintars.
Opozīcijas deputāta ieskatā, valdība neveic nepieciešamās investīcijas zinātnē, konkurētspējā, nepietiekami palīdz tiem, kas nonākuši dzīves lielākajās grūtībās, piemēram, "mūžīgajiem bērniem", invalīdu asistentiem un paliatīvajai aprūpei.
Dzintars atzīmēja, ka valdība budžeta ietvarā samazināja atbalstu kultūrai un "knapi" izpildīja saistībai pret skolotājiem.
Valdošās koalīcijas partijas "Progresīvie" frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs sacīja, ka valstiski atbildīga rīcība ir rīkoties koleģiāli ar sadarbības partneriem, izvērtējot, kas ir valstij visvairāk nepieciešams. Un tā esot rīkojusies valdība.
"Progresīvie" uzskata, ka nākamajos budžetos jārisina jautājumi saistībā ar nodokļu atvieglojumu sistēmu, kā arī ir jāpārskata un jāpilnveido sociālās apdrošināšanas sistēma, tai kļūstot progresīvākai, akcentēja Šuvajevs.
LETA jau ziņoja, ka trešdien nākamā gada budžets Saeimā tiek skatīts pirmajā lasījumā. Patlaban turpinās Saeimas debates.
Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pagājušajā nedēļā pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam".
Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.
Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.
Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.