Oranžie var zaudēt pozīcijas Cēsīs
Cēsis zaudējušas savas līderpozīcijas kā Vidzemes reģiona nozīmes pilsēta, atdodot tās Valmierai — saka vietējais uzņēmējs, pilsētas patriots Renārs Sproģis, kaut gan nenoliedz, ka Cēsis pēdējos gados attīstījušās pietiekami strauji, lai atgūtu tās vismaz izglītības, tūrisma un kultūras jomā, jo industriāli pilsēta salīdzinoši ir mazāk attīstīta.
Par pilsētas izaugsmi liecina pēdējos četros gados gandrīz divkārt — no 7,2 līdz vairāk nekā 12 miljoniem latu — pieaugušais budžets, kā arī divkāršojušies izdevumi uz vienu iedzīvotāju, kas 2008.gadā sasniedza 688 latus. Daudz Cēsīs paveikts tieši kultūras un izglītības jomā — uzbūvēta jauna pamatskola, sporta komplekss, rekonstruētas ielas un laukumi, Cēsu pils komplekss, uzbūvēti divi pašvaldības daudzdzīvokļu nami, sakārtoti sociālās palīdzības jautājumi un citas lietas. Uzbūvēts arī jauns bērnudārzs, taču tā aprīkojumam naudas pietrūcis, un, lai arī Cēsu mērs Gints Šķenders, kurš jau astoņus gadus, ievēlēts no Tautas partijas (TP), vada šo pašvaldību, sola to atklāt 1.septembrī, ja valdība joprojām pašvaldībām neļaus aizņemties savu projektu īstenošanai, šī iecere var tikt apdraudēta. "Mums pārmests, ka, pateicoties partijas piederībai, esam spējuši piesaistīt krietni lielākas valsts investīcijas nekā citās pašvaldībās. Taču par kādu lobēšanu var runāt, ja Tautas partijas vadītā valdība vairākus gadus nespēja izlemt par investīcijām jauna bērnudārza celtniecībai pilsētā, kur rindā uz to gaida vairāk nekā 400 bērnu, un vēlāk liedz aizņemties iesākto projektu pabeigšanai," sitot dūri galdā, savu pozīciju aizstāv G.Šķenders. Viņš nenoliedz, ka izmantojis TP politisko ietekmi, lai gūtu atbalstu dažādu projektu īstenošanai, tomēr visi lēmumi domē esot pieņemti saimnieciski un saskaņā ar pilsētas attīstības prioritātēm. "Deputātu viedokļi atsevišķos jautājumos ir atšķīrušies, taču tas ne mirkli nav traucējis kopējai pilsētas attīstībai," saka G.Šķenders.
Politizēti lēmumi
G.Šķendera politiskais pretinieks Raitis Sijāts, kas pirms četriem gadiem domē ievēlēts no Jaunā laikā (JL) un darbojies opozīcijā, bet partijas šķelšanās rezultātā reizē ar daudziem pašvaldību pārstāvjiem no JL aizgājis un nu ir Pilsoniskās savienības saraksta līderis, norāda, ka domē bijis ne mazums politizētu jautājumu. Kā piemēru viņš min finansējuma samazināšana kultūrai — tieši amatierkolektīviem, par ko domē izskanējušas diezgan nievājošas piezīmes, apdraudot dažu kopu turpmāku pastāvēšanu. Tajā pašā laikā dome finansiāli atbalstījusi deputāta Jura Žagara (TP) rīkoto Cēsu mākslas festivālu. "Lai kā mēs savā pilsētā gribētu redzēt tikai profesionālus māksliniekus, daudzu vietējo svētku pamatā ir tieši amatiermāksla. Arī Dziesmu un deju svētkos Cēsis tomēr pārstāv amatierkolektīvi, nevis algoti profesionāļi," saka R.Sijāts.
Viņš norāda, ka arī pilsētas attīstība varēja būt straujāka, minot lietas, par kurām ilgu laiku deputāti nav spējuši vienoties. Viena no tām bija jauna stadiona būvniecība vecā vietā, kam JL aicināja piesaistīt valsts investīcijas, taču TP deputāti uzskatīja, ka Cēsis nav tik bagātas, lai pašā pilsētas centrā būvētu plašu stadionu, vispirms nolemts sakārtot sporta laukumus pie skolām. "Mēs neesam pret sportu, taču esam par līdzekļu racionālu izmantošanu. Piecus kilometrus no Cēsīm — Priekuļos — jau ir lielais stadions," saka G.Šķenders, piebilstot, ka jādomā ne tikai par to, kā uzbūvēt, bet arī, kā uzturēt un apsaimniekot, attiecinot šo argumentu arī uz jaunas autoostas būvniecību un tirgus modernizāciju, kas priekšvēlēšanu listēs solīts pirms četriem gadiem un iekļauts partiju programmās arī šogad, taču tāpat kļuvis par strīdus objektu. "Esam atļāvuši pilsētā būvēt spēļu zāles un lielveikalus, bet vieglu roku atteicāmies no naudas autoostas celtniecībai, kaut zeme šim mērķim jau bija ierādīta un arī sabiedriskā apspriešana notikusi," joprojām neizprotot projekta apturēšanas iemeslus, piebilst Latvijas zemnieku savienības saraksta līderis Māris Niklass, kurš pirms astoņiem gadiem sevi pieteica Cēsu mēra amatam, taču izšķiroša bija viena balss, lai šo amatu ieņemtu TP pārstāvis. Tagad M.Niklass atkal piesaka sevi šim amatam, bet nu jau kā jaunā Cēsu novada, kurā Cēsu pilsēta apvienojas ar Vaives pagastu, vadītāju. G.Šķenders piebilst, ka jautājums par autoostu joprojām ir darba kārtībā, taču lietderīgāk būtu no Latvijas dzelzceļa pārņemt un sakārtot stacijas ēku, kur šobrīd autoosta atrodas, nekā būvēt jaunu. Vairāk piebūvi vajagot bibliotēkai, kas šobrīd strādā lielā šaurībā. Arī pārmetumus par nerealizēto tirgus modernizācijas projektu G.Šķenders noraida un saka, ka projekts tiks īstenots. Varbūt ne tik vērienīgs, kā plānots — ar plašu tirdzniecības un pakalpojumu centru, taču pazemes automašīnu stāvvieta tiks izbūvēa, ko gan cēsnieki vērtē visai skeptiski, jo uzskata, ka tik ekskluzīvā vietā tik neglīta celtne noteikti nebija piemērota.
Cer uz Eiropas projektiem
Komentējot nepaveiktās un vēl darāmās lietas, G.Šķenders norāda, ka tās, protams, ir jāpaveic, taču autoosta, tirgus, stadions nav šābrīža Cēsu prioritātes. Svarīgāk ir gādāt par iedzīvotāju sociālo aizsardzību, drošību, uzņēmējdarbības veicināšanu, kas ļaus cēsniekiem izdzīvot un pildīt domes kasi. Viņam piekrīt arī politiskie oponenti, šīs lietas savos solījumu sarakstos liekot pirmajā vietā. Tuvākajos gados ekonomiku Cēsīs paredzēts sildīt, īstenojot vairākus ES finansētus projektus, kas pilsētai ļaus piesaistīt aptuveni 20 miljonu latu — krietni vairāk nekā aizvadītajos četros gados. Paredzēts pārbūvēt četrus bērnudārzus, rekonstruēt sociālo māju, ielas, ūdensapgādes sistēmu, turpināt sakārtot Cēsu pili un ķerties pie reģionālā multifunkcionālā kultūras centra izveides, visu šo projektu īstenošanā iesaistot vietējos uzņēmējus.
Spriežot par politisko spēku sadalījumu, Dienas uzrunātie kandidāti pieļauj, ka pēc šīm vēlēšanām tas varētu mainīties, tomēr neņemas prognozēt vēlēšanu iznākumu, jo šoreiz faktiski nekas neesot paredzams. Līdz šim Cēsu domē bija 11 deputātu vietu, no kurām septiņas ieņēma TP pārstāvji. Taču G.Šķenders saka — lai arī pašvaldībās vēlētāju izvēli lielākoties nosaka personālijas, nevis partiju piederība, TP savu dominējošo stāvokli varētu zaudēt gan iedzīvotāju noskaņojuma, gan arī lielāka ievēlamo deputātu skaita (15) dēļ, kas ļaus vairāk vietu domē iegūt citiem politiskajiem spēkiem.
***
Ko gaidāt no jaunās varas?
Aleksandra Martinsone, pensionāre
Primārais ir rūpēties par komunālo pakalpojumu tarifu samazināšanu, jo siltums Cēsīs šobrīd ir ļoti dārgs. Jādomā arī par jaunu darba vietu radīšanu.
Ārija Miškina, Valsts zemes dienesta darbiniece
Jādomā par iedzīvotāju labklājību, bezdarba mazināšanu un uzņēmējdarbības veicināšanu, jo cilvēkiem šobrīd primārais ir izdzīvošana.
Mihails Stecenko, sistēmu administrators
Vairāk modernu, Eiropas līmenim atbilstošu izklaides vietu jauniešiem. Taču kopumā Cēsis salīdzinājumā ar līdzīga lieluma Latvijas pilsētām ir sakopta un attīstīta pilsēta.
Vilnis Arājs, pensionārs
Vairāk domāt par to, lai tūristi neaprobežojas tikai ar vecpilsētas apskati, bet piedāvāt iespēju doties arī ārpus pilsētas, kur ir tik daudz skaistu un ievērojamu vietu.
***
Iesniegto sarakstu līderi
Gints Šķenders, Cēsu domes priekšsēdētājs, Tautas partija
Raitis Sijāts, Vidzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs, Pilsoniskā savienība
Māris Cīrulis, Cēsu rajona lauku partnerības administratīvais vadītājs, Jaunais laiks
Mārtiņš Malcenieks, aktīvā tūrisma centra Eži valdes loceklis, Sabiedrība citai politikai
Māris Niklass, Cēsu rajona padomes izpilddirektors, LZS
Liene Punāne, Priekuļu pagasta padomes sociālā darbiniece, LPP/LC
Igors Gormaļovs, SIA LBFS direktors, Saskaņas centrs
Guntis Grosbergs, SIA Kom Auto struktūrvienības vadītājs, TB/LNNK
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.