Ošlejs: Latvijas Banka bremzē ekonomiku

Bet tev iesaku painteresēties, piemēram, par tādu "sīkumu", kā katrai valstij pieejamajiem energoresursiem un rūpnieciskajām izejvielām.... Kā arī par to, kāda atšķirība ir starp valūtas kursu un preču pašizmaksu. Lai gan ja tās preces būtu pirkšanas vērtas, tad nopirktu...

Galu galā: kur tad bija tie uzņēmēji laikā, kad kredītus dalīja pa labi un pa kreisi? Protams, es nerunāju par spekulantiem, bet īstiem ražotājiem? Kāpēc ļaunais Rimševics toreiz murkšķēja, ka pārāk daudz ir patēriņa kredītu?

Pareizi, spekulanti dzīvos cepuri kuldami, bet vienkāršajiem cilvjiem nāksies domāt, kā samaksāt par n-tās reizes pieaugušo apkuri, nopirkt n-tās reizes pieaugušo maizi (kuru bez importētiem enerogeresursiem....), un, ja vēl gadīsies saslimt....protams, ja jau nav slims....jo tad no sava mums ir tikai dakteri, kuri turklāt vai nu strādā par maksu, vai slinko, jo naudas, lai dakteri strādātu, valstij nav....

problēma ir tajā, ka pasaulē ir saražots pārāk daudz visa kā un lai no šī lēruma tiktu vaļā, lasi "to pārdotu", ir cilvēkiem radītas jaunas vajadzības bez kurām vēl dažus desmitus gadu atpakaļ visi laimīgi iztika. Loģiski, ka vajadzības tiek radītas arī nabadzīgās (objektīvu apstākļu dēļ) Latvijas iedzīvotājiem un arī vēl nabadzīgākajām musulmaņu zemēm - Pakistānai, Jemenai utt. šo jauno faktiski nevajadzīgo prasību apmierināšanas neiespējamībā arī balstās islāma radikālisms un latviešu mūžīgā neapmierinātība ar valdību un emigrācija. Ošlejs ekonomikas attīstību saredz tajā, ka katrs var savu pat visnesaprātīgāko vēlmi apmierināt aizņemoties naudu bankā - tas gan radītu apgrozījuma pieaugumu, peļņu tirgotājam, pakalpojuma sniedzējam un arī preču ražotājam. Taču galvenā problēma ir tajā, ka tā prece jau ir saražota kaut kur citur plašajā pasaulē un to aizliegt atvest jau rīt uz brokastu laiku praktiski nav iespējams. tātad visi banku kredīti tiks pa lielam patērēti jau citu valstu ražotāju algošanai, bet šeit paliks tikai druskas un kredīti. Tā nav iespējams izrauties no žurku skrējiena. tikai tas (arī valsts), kurš skaidri apzinās savas patiesās vajadzības un spēj atteikties no nevajadzīgām "greznumlietām", kuru iegādei jāņem kredīts, spēj pārraut "žurku skrē4jienu", atrast savu unikālo produktu, to pārdot un par nopelnīto sākt apmierināt savas augošās vajadzības!

Ošlej, nomierinies,sagrautu ekonomiku vieglāk atjaunot

man tas Ošlejs neizklausās pārliecinošs... daļēji taisnība viņam ir, būs kredīti, attīstīties uznēmēji, cita starpā pelnīs arī bankas... tik man pilnīgi neloģiska likās viņa pārliecība ar putām uz lūpām vēl laikam krīzes sākumā, ka obligāti esot jādevalvē lats... prātiņ nāc mājās, mūsu apstākļos, kad pusei Latvijas ir kredīti eiro... tagad viņš atkal iestājas ka kredīti esot jāņem... !?

Ošlejs ir simpātisks un optimistisks demagogs. Diemžēl viņa ekonomikas teorijām nav pamata.

Ja bankas vadībā ir cilvēks, kas redz visu pa vecam nekas jau nemainīsies. Vajadzētu mainīt mērķi. Kopā ar valdību.

Jau saņēmās ļauži kredītus. Turklāt, ja būtu reāla ekonomika, bet tas kopprodukts bija milzīga spekulācija un aizņemšanās uz neatdošanu.

Tā saucamais ekonomists Jānis Ošlejs diemžēl no ekonomikas neko daudz nejēdz.

Nupat LNT ļurina Reirs un ar putām uz lūpām aizstāv Kr=umani!!! Iepriekš TV1 Parādnieks prasīja Krūmanes atbrīvošanu un fuktuka atbildību. Izskatās, ka es dtāšos ārā no Vienotības un pievienošos VL. Pieriebusies V nejēdzības un bezmugurkaulnieki, Ja tā balinātā judavka nesaprot ka pašai jāatkāpjas, tad viņa jāpatriec, jau pēc Parexa bija jāpatriec.

Privāto banku galvenais mērķis ir peļņas maksimalizēšana.Tādēļ arī nav jābrīnās, ka gan ieguldītāji, gan kredītņēmēji kalpo bankas peļņas vairošanai. Šo peļņu regulāri iekasē bankas īpašnieki, privātās personas.Tātad bankas nodarbojas ar naudas pārdalīšanu no ieguldītājiem (visiem, kuri tur naudu bankā), gan arī kredītņēmējiem (visbiežāk uzņēmēji, kuri attiecīgi spiesti sadārdzināt savus pakalpojumus un produktus, lai atmaksātu bankām procentus) uz bankas īpašniekiem, bankas akciju turētājiem. Mēs visi (gandrīz visi) pieņemam šos noteikumus un labprāt piedalamies šajā naudas pārdeles procesā. Turklāt, kredītņēmēji pakļaujas šauriem apjoma un laika rāmjiem, kuri tiem jāpilda. Bet bankas un to īpašnieki smeļ savu peļņu bez apjoma un laika ierobežojuma tik ilgi, kamēr vien banka eksistē. Šodien turklāt„demokrātiskās” valdības glābj privātās bankas, kuras iesaistījušās spekulatīvos darījumos pārvērtējot finansu produktu vērtību.