Pētījumā atklāts, ka vidēji 50 gadu vecs darbinieks saņem tikpat, cik 27 gadus vecs, savukārt 60 gadu vecs strādājošais pelna aptuveni tikpat, cik 25 gadus vecs darbinieks. Kamēr šī ir izteikta tendence Austrumeiropā, Rietumeiropā notiek pretēji, prezentējot pētījuma rezultātus Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, norādīja Fontes pētījuma grupas vadītāja Anta Praņēviča. Rietumeiropā darbinieku pieredze tiek novērtēta augstāk, ir izteiktāka arodbiedrību kultūra un, lai arī vietām atalgojums krītas, samazinājums ir minimāls. Saeimas deputāti piebilda, ka esot valstis, kur ar likumdošanu noteikts, ka atalgojums darba ņēmējiem ik gadu jāpalielina par noteiktu lielumu, raksta LETA.
Fontes pētījumā analizēti kopumā 82 105 dalībnieki jeb teju 10% no Latvijas iedzīvotājiem. "Klusā" paaudze, kurā ietilpst darba ņēmēji virs 75 gadu vecuma, Latvijā veido 0,2% no darba tirgus, bet Baby boomers paaudze (darbinieki vecumā no 57 līdz 74 gadiem) – 13%. Visplašāk darba tirgū ir pārstāvēta X paaudze (38–57 gadus veci darbinieki), kas veido 42% no Latvijas darba tirgus, un Y paaudze (23–37 gadus veci darba ņēmēji), kas veido 41% no darba tirgus.
Fontes pētījums rāda, ka 2019. gada laikā Y paaudze ir pieņemta darbā divreiz vairāk nekā X paaudze. Iespējams, Y paaudze vienkārši biežāk maina darba vietas, tomēr Praņēviča skaidro, ka X paaudze ir nedaudz stabilāka, jo šie darbinieki ir vairāk pieredzējuši. Tiesa, šajā gadījumā nevar skatīties tikai uz datiem, tāpēc Fontes arī intervēja cilvēkus, kas apgalvoja, ka X paaudzei esot ierobežotākas iespējas, tāpēc viņi retāk maina darbu, traucē arī angļu valodas zināšanu trūkums.
Dažādu paaudžu pozīcijas darba tirgū var stiprināt mūžizglītība, norāda Praņēviča. Lai to veicinātu, viņa iesaka veidot mērķtiecīgas kampaņas par tālākās izglītošanās svarīgumu un iespējām, tāpat atvieglot uzņēmumiem darbinieku izglītošanās finansēšanu arī tad, ja apgūstamā sfēra nav tieši saistīta ar uzņēmuma biznesa virzienu. Pēc Fontes pārstāves domām, jāizstrādā arī atbilstošas mācību programmas digitālo pārmaiņu vadībā, par mašīnmācīšanos, amatniecībā un citās praktiskās profesijās (elektriķiem, mehāniķiem, santehniķiem, kas sāk iziet no darba tirgus). Tāpat Praņēviča rosina veidot svešvalodu kursus un budžeta vietas cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas, kā arī aizdomāties par alternatīvām centralizētajiem eksāmeniem, stājoties augstskolā.