Šādu nostāju atklātā vēstulē Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK), Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) un veselības ministrei Andai Čakšai pauda tādas pacientu organizācijas kā biedrība ParSirdi.lv, Apvienība HIV.LV, krūts vēža pacientu atbalsta biedrība Vita, labdarības fonds Rozā vilciens, ginekoonkoloģisko pacientu un viņu tuvinieku biedrība Gino un Latvijas Krona un kolīta slimnieku biedrība.
Vēstulē teikts, ka valdības nespēja vienoties par veselības aprūpes finansēšanu mazina ne vien uzticību pie varas esošajiem politiķiem, bet arī visdrīzākajā laikā novedīs pie katastrofālām sekām - ārstēšana kļūs vēl nepieejamāka, ārsti un medicīnas māsas atteiksies strādāt, slimnīcas pārtrauks nodrošināt pakalpojumus. "Ir pienācis brīdis, kad arī Kučinskim un Ministru kabineta locekļiem ir beidzot jāpauž skaidra pozīcija veselības aprūpes finansēšanas jautājumā un jādemonstrē izlēmība," pausts vēstulē.
Pacientu organizācijas skaidro, ka šī brīža situācija veselības aprūpē padziļina sociālo nevienlīdzību un paplašina plaisu starp bagātajiem, kas var atļauties maksāt par veselības pakalpojumiem, un trūcīgajiem, kas spiesti, vai nu gaidīt ilgstošās rindās, vai nu atteikties pirkt veselības aprūpes pakalpojumus un zāles augsto līdzmaksājumu dēļ. "Nesaņemot pienācīgu veselības aprūpi un medikamentus, cilvēki kļūst darba nespējīgi, invalīdi vai nomirst. Līdz ar to pieaug arī slodze uz valsts sociālo budžetu, no kura tiek maksāti slimības un invaliditātes pabalsti," norādīts vēstulē.
Tāpat organizāciju pārstāvji norāda, ka līdzšinējās diskusijas radot pārliecību, ka politiķi pilnībā neizprot veselības aprūpes katastrofālo situāciju un nav gatavi izlēmīgi un ātri rīkoties. Nespēja vienoties par risinājumu un pat vienas partijas politiķu izteiktie savstarpēji pretrunīgie spriedumi nerada nopietnu iespaidu un liek domāt, ka veselības aprūpes problēmu risināšana kā politiska prioritāte ir bijusi tikai skaļš lozungs.
Vienlaikus pacientu organizācijas atbalsta arī veselības aprūpes darbinieku prasību paaugstināt atalgojumu, jo atbilstoši atalgoti ārsti un medicīnas māsas ir viens no pieejamas un kvalitatīvas ārstniecības pīlāriem.
Kā ziņots, šodien iecerēta Vienotības tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kā arī koalīcijas partiju diskusija par nodokļu reformu.
Iepriekš Ministru prezidenta vadītā veselības darba grupa vienojās piedāvāt koalīcijai lemt par vienu no diviem veselības nozares finansēšanas avotiem - obligāto sociālo apdrošināšanu sasaistīt ar minimālajām sociālajām iemaksām un novirzīt veselības aprūpei 1,5% no sociālā budžeta, to kompensējot, par vienu procentpunktu ceļot PVN, vai arī ieviest obligāto veselības apdrošināšanu ar fiksētu vai diferencētu ikmēneša maksājumu.
Tāpat partijām šodien jārod kompromiss par nodokļu reformu. Valdošā koalīcija pārrunās dažādus jaunus priekšlikumus kompensējošajiem mehānismiem, ieviešot nodokļu reformu, - IIN lielāku progresivitāti, iespēju par pusgadu atlikt IIN likmes samazināšanu, kā arī citus ierosinājumus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Ja būs nepieciešami papildu kompensējošie mehānismi, tad IIN likmes samazinājumu līdz 20% varētu ieviest pusgadu vēlāk - nevis no nākamā gada 1.janvāra, bet gan no 1.jūlija. Tāpat varētu tikt apspriesta progresīvāka IIN likme, nekā bija plānots.
Keris nobremzēja algu divkāršošanu