Tas ir ceturtais Papes pļavās dzimušais sumbrs.
Sumbru telēns pirmo reizi ieraudzīts augusta sākumā. Līdz ar to pašlaik Papes apkārtnē ganās astoņi sumbri. Dzīvnieki gan neuzturas aplokā - pirms vairākiem mēnešiem tiem no nožogotās teritorijas izdevies izkļūt un sumbri joprojām ir brīvsolī, apstiprināja Mednis.
Viņš pastāstīja, ka pašlaik sumbri ganoties netālu no sava aploka. Taču nereti no tuvāko zemnieku saimniecību īpašniekiem saņemtas sūdzības par sumbru izbradātiem vai izgulētiem labību laukiem. Dzīvnieki viesojušies arī apkārtnes ābeļdārzos un māju sētās.
Mednis norādīja, ka sumbri dodas brīvsolī, jo nesakārtotā Papes ezera slūžu jautājuma dēļ regulāri applūst pļava, kur ierīkoti dzīvnieku aploki. Patlaban aploku teritorijas platība tiekot samazināta, kā arī tiek sakārtots iežogojums. Pasaules dabas fonda projekta vadītājs cer, ka drīzumā sumbrus izdosies iemānīt atpakaļ aplokos.
Sumbri aplokā Papes palienes pļavās palaisti 2004.gada vasarā. 2006. gadā Papes pļavās pasaulē nāca pirmie divi sumbru mazuļi, pagājušogad - viens.
Pašlaik desmit no Papes sumbriem mitinās Rīgas zooloģiskā dārza filiālē "Cīruļi", Kalvenes pagastā.
Papes ezera apkārtne bija pirmā vieta Latvijā, kur Pasaules dabas fonda (PDF) dabiskās ganīšanas projekta ietvaros 1999.gadā tika ievesti pirmie 18 savvaļas zirgi, lai demonstrētu lielo zālēdāju nozīmi dabā un rosinātu videi draudzīgus atklātas ainavas atjaunošanas un saglabāšanas paņēmienus. Tagad Papes ezera austrumu piekrastes pļavās mīt taurgovis, savvaļas zirgi un sumbri.
Agrāk Eiropas lielākie zālēdāji - sumbri - bija parasta Latvijas dabas sastāvdaļa, informēja PDF.
Tie dzīvoja mērenās joslas lapu koku mežos un pļavās no Britu salām līdz pat Sibīrijai. Zināms, ka pēdējie savvaļā mītošie sumbri mituši Polijā 20.gadsimta sākumā. Tagad daudzās Eiropas valstīs sumbru savvaļas populācija tiek atjaunota no nebrīvē mītošajiem sumbriem, kas tiek atkal izlaisti savvaļā.