Papildināta (12:41) - Aglonā sākas Dievmātes svētku pasākumi; uz pirmo misi ierodas tūkstoši

Nevajag visus vērtēt pēc sevis, ja Tev vienīgais ziņu avots bija programma VREMJA - PSRS laikā vai REN TV tagad, nevajag domāt, ka citi nelasa grāmatas vai nepārbauda savu ticību dzīvē

Par kristiešu kļūdām un noziegumiem tā kā ir dzirdēta atvainošanās un NOŽĒLA, bet par musulmaņu, budistu. komunistu vai ķīniešu - vai ateistu - kaut kā ne visai... Kas attiecas uz viduslaiku vardarbību un pedofilijas skandāliem, tad tieši no kristīgās morāles viedokļa tas ir nepieļaujami. Turpretī piemēram no zinātniski darvinistiskā viedoļa varbūt ka vardarbības viduslaikos tā ir normāla cīņa par eksistenci jebkuriem līdzekļiem! ? a? No liberālā viedokļa perversijas taču ir attaisnojamas, un tiek uzskatītas gandrīz par tikumu!!!! :)) tātad tikai no kristīgā jeb vispārcilvēciskā viedokļa (jo tāds vispārcilvēciskais standarts ir radies uz kristīgo, nevis budisma, ateisma vai islāma vērtību bāzes) - nenormāla seksuāla uzvedība ir grēks, ļaunums, tāpat cilvēku spīdzināšana un vardarbība. Pat kristietības kritikā mēs nevaram iztikt bez kritērijiem, bet kritēriji, no kurienes tie mums? Atbilde: - No tās pašas kristietības Tātad mūsu morālie kritēriji izriet 1) no "kristīgā konteksta", arī 2) no dabiskā jeb vispārcilvēciskā, taču šo vispārcilvēcisko vislabāk atsedz kristīgie priekšstati par cilvēku un viņa cieņu! Un daudzi kristiešu svētie, tai skitā KATOĻI to apliecina ar savu rīcību - Maksimilians Kolbe, Asīzes Francisks, Kalkutas Terēza un daudzi tūkstoši citu - morālo nevardarbības un uzupurēšanās varoņu...

Pēc ateistiskiem režīmiem un ticības krīzēm, parasti mēdz nākt GARĪGA atdzimšana, 1) tā tas notika 17. gs., kad Eiropa (pēc pagrimuma viduslaiku beigu posmā) atkal kļuva ticīga (un sāka attīstīties ekonomika un zinātne), 2) tā tas notika pēc Franču revolūcijas, kad kristietība atkal nāca godā 19. gs. (un atkal liels kultūras un zinātnes uzplaukums) 3) tā tas notika pēc nacisma antikristīgā (neopagāniskā) režīma Vācijā, kad pie varas nonāca kristīgie demokrāti (milzīgs Vācijas uzplaukums 20. gs otrā puse - arī šobrīd šīs inerces dēļ Vācija ir vismazāk cietusi no krīzes, jo kaut cik vēl dzīvas ir kristīgi demokrātiskās idejas) 4) tā tas notika pēc PSRS sabrukuma, PSRS sabruka pamatā garīgu cēloņu dēļ.... atkal baznīcas bija pilnas - paši atceraties - taču drīz mēs aizmirsām Dievu un - tagad esam dziļā KRĪZĒ; - bez dziļas un nopietnas reliģiskās motivācijas mēs no šīs krīzes ārā netiksim! Taču ir cerība, ka līdzīgi kā pēc citām antikristīgām un antimorāliskām ideloģijām = ARĪ pēc liberālisma un gejisma ideoloģijas sabrukuma - iespējama atmoda.

Dievs visur bija un pāri tam visam - bet ik katrā laika momentā, taču Dievs Tev un visiem - ieskatot Hitleru - ir devis BRĪVO gribu, lai Tu nevarētu kliegt, ka Dievs sevi Tev uzspiež. :) Līdz ar to ikvienam cilvēkam ir IZVĒLE!!! Tu vari atkārtot to pašu, ko izdarīja Ādolfs Hitlers, bet cari kļūt par Kalkutas Terēzu vai Asīzes Francisku un iemantot Debesu valstību!!

Salīdzināsim 3 ideoloģijas Adolfs Hitlers bija akceptējis un izaicinājis patiešām varenus un derdzīgus spēkus: 1) sakrustojis Nīčes individuālisma un pārcilvēka himēru ar 2) Darvina dabiskās izlases teoriju - attiecinot to uz rasēm un tautām (to pirms viņa gan jau bija sākuši darīt briti) 3) mēģināja atgriezties pie ģermāņu pagāniskajām - pirmskristīgajām reliģijām (Aiz Hitlera stāvēja spēcīga neopagānistiskā kustība - Tules biedrība, viņam bija savi astrologi un pat tika izrakstīti 300 lamas no Tibetas) Sekas šo spēku un erzacideju apvienojumam bija - kolektīva vācu tautas nojūgšanās jeb nozombēšana un 50 - 60 miljonu dzīvību zaudēšana (pārsvarā civiliedzīvotāju), izvarošanas utt. Savukārt Staļina PSRS totalitārismu veidoja: 1) atkal tā pati Darvina ideja par pasaules paševolūciju - tikai darbojošās personas (pamatspēki) bija nevis tautas vai rases, bet gan šķiras; 2) apgaismības un vēlāko laiku materiālisms un ateisms; Abās ideoloģijās tomēr bija arī DAŽI pozitīvi elementi, kas APBŪRA un piesaistīja cilvēkus: 1) Hitlera nacionālsociālisma - uzticība tautai un valstij,2) komunismā - ideja par cilvēku vienlīdzību un brālību, nesavtīga ziedošanā kopībai (kas starp citu bija pārņemts no kristietības) Taču mācība no šīm ideoloģijām pasaulei nav: 1) tas pats sociāldarvinisms plaukst atkal liberālismā - tikai šķiru un tautu vietā ir indivīdi un ekonomiskie grupējumi (konkurence to starpā), 2) tas pats DARVINISMa priekšstats PAR pasaules un sabiedrības PAŠEVOLŪCIJU (tikai galvenais šoreiz - brīvais tirgus - kā "pasaules pestītājs") 3) Sabiedrībā atkal tiek iepotēts : vai nu tas pats ateisms vai neopagānisms (tikai ne kristīgās vērtības) Taču būs kā vienmēr - paradīzi Zemes virsū bez Dieva neuzcelt!

NE komunismā gulagi radīja to laiku sistēmu, nedz arī inkvizīcijai bija izšķiro\šā nozīme kristietības pieņemšanā vai nepieņemšanā. Arī komunisms piedāvāja skaitu nākotnes vīziju, deimžēl kļūdainu. Kristietība gadījumā jau no paša sākumā tā bijusi vajāts mazākums s. Romā. Tāpat arī mūsdienās. Tomēr izturējusi laika pārbaudi, ateistiskais komunisms gan - nē. Nepārspīlē represīvo struktūru nozīmi. Tām ir, protams, sava ietekme, taču ne jau tāpēc kāds kaut kam notic un sāk par kaut ko iestāties! Komunismu nevarēja ieviest tikai ar gulagiem, tur bija idejai uzticīgi cilvēki.

"opijs tautai" bija Tavs PSRS komunistiskais ateisms! Paldies Dievam - no tā esm tikuši vaļā!

Vesperes - vakara lūgšanas, adorācija - pielūgšana, godināšana,slavēšana, Euharstija - Sv. Vakarēdiens Var jau arī latviski. Tik un tā pat ikdienas valodā bez svešvārdiem neiztikt. Tāpēc nevajag tendenciozi pārmest svešvārdu lietošanu. Tas vēl nav arguments, lai noraidītu reliģiju, uz kuras pamata izveidojusies latviešu nācija.

Tautas apziņā kristietība - tāda kāda tā ir patiesībā - Bībeliskā, nevardarbīgā un līdzcietīgā - ir cieši iesakņojusies! Tur neko nevar darīt! Un to tautas dziesmas labi pierāda! šo labo savienību starp folkloru un kristietību nevajag škeltnieciski un sektantiski šķirt! Tas nav izdevīgi latviešu tautai! Mūsu tautas garīgā pieredze ir apkopota gan Baznīcu tradīcija, gan tautas dziesmās: Vai, dieniņa, man' dieniņa, Tu atnāci nezinama! Nu iet mana dvēselite Jēzus Kristus rociņâ. 27591-0 Pūt, eņģeli, vara strumpi, Lai skan visa pasaulite: Nu iet mana dvēselite Jēzus Kristus rociņâ. 27611-0 Ziemas svētki, liela diena, Tie Dievami dārgi laiki: Ziemas svētkôs Jēzus dzima, Lielu dienu pakrustija. 33294-0 Lai byus Jèzus gùdynóts! Tej pyrmò volùdeņa; Pyrma Dìvu pìmineišu, Tod palaizšu volùdeņu. 34247-0

Piedod ,bet man pietiek ar manu "baznīcu".Citiem neuzspiežu,bet kāda cita izdomātus pekstiņus tas ir rituālus nepieņemu,no jebkuras baznīcas.Baznīcās ir vara pār cilvēkiem ,jo arī kādreiz latvieši pielūdza dievus ,dabā Māru un citus,bet "kristieši"atnesa "kultūru"! Darba zirgus vajadzēja un tam kalpoja baznīcas,no laba prāta gāja klaušās baznīcas celt?

Redzi ticība tikai savas apziņas ietvaros ir vāja, tai nav spēka! Kristietībā ticība nozīmē būt KOPĀ ar citiem - un tā jau ir tā Baznīca. Vai ar "pompu" vai bez tās :) Lūgšanas, vārdi, žesti, rituāli, gleznas, mūzika - tas viss ir ticības izpausmes, jo cilvēks ir materiāla būtne, ne tikai garīga, tāpēc arī Dievu viņš sumina ar visu savu ķermeni un maņām. Tāpēc arī vienā baznīcā ir vairāk rituālu, citā mazāk, bet PILNĪBĀ bez ārējām darbībām nekad neviena ticība un baznīca nav iztikusi, un arī Dievs neaicina mūs noslēgties tikai savā apziņā, bet iziet arī no tā ārā, pie citiem...> kopt pasauli ap sevi, palīdzēt citiem, priecāties un svinēt.. Tāpēc neesi dusmīgs uz tiem, kas to dara Aglonā. Nāc no saviem "ierakumiem" ārā un piedalies! Tikai tā Tu piedzīvosi Dievu, kas ir mīlestība. Bet mīlestība var izpausties tikai kopībā - proti draudzē, Baznīcā - ja tika pareizi saprotam Baznīcas patieso nozīmi un mērķi.

Baznīcu varētu interpretēt kā slimnīcu, kur visi vienojušies ap ārstu (Kristu), lai dziedinātos. Slimnīca nav rožu dāŗzs un arī slimnieki ir ar dažādām ielaistām slimībām (dažs varbūt pat ar mantkārību, skaudību, nesātību, dusmām utt. tāpēc arī baznīcās gājēji ir grēcinieki, lai gan to starpā ir arī svētie, kuri par tādiem kļūst ne jau savas izcilības dēļ, bet smagas pārtapšanas rezultātā - pateicoties Dieva palīdzībai). Viņus tomēr vieno vairāk vai mazāk apzināta un godīga vēlme ārstēties (runa, protams, nav par tādiem, kuri apzināti liekuļo). Turpretī slimniekam, kurš pat neatzīst savu slimību (grēku) palīdzēt ir daudz grūtāk.. Šādu slimniekus statusā patlaban atrodas liela daļa sabiedrības!!!! Kas notiek, kad šīs slimnīcas (reliģiskie veidojumi) tiek apkarotas (ateismā), - mēs redzējām Padumjajā savienībā, Ķīnā un Kambodžā: neredzēta vēriena nelaimes un vardarbības. Mūsdienu pasaulē pamazām pieaug izvirtība un vardarbības līmenis. Tas daudzkārt pārsniedz viduslaikus un jaunos laikus. Turklāt atšķirībā no senlaikiem mūsdienu cilvēks ir augsti izglītots, bet tas viņu neglābj no slimībām (grēkiem)! Vai ne? Reliģijas nozīmi nenovērtēšana ir milzīga mūsdienu sabiedrības kļūda, kas jau atspēlējas demogrāfiskajā krīzē, korupcijā un perversijās, kas uzplaukst sabiedrībā. Bez reliģijas nav stabilas morāles! Ja pieņem, ka ļaunas un labais ir cilvēka subjektīvajā kompetencē - tad kas kādam izdevīgi tas arī būs labs, kas neizdevīgi - tas ļauns! Tādējādi postmodernajā sabiedrībā, nonākuši esam līdz morālajam relatīvismam - un tas arī ir iemesls korupcijai un citiem ļaunumiem - katrs dara ko grib - cits slepkavo, cits zog, cits mauko, cits nodabojas ar perversijam un stieg atkarībās. Bez Dieva izveidot un uzturēt universālu ētiku nevar. Tāpēc metīsim augstprātību pie malas un sāksim iedziļināties dzīves jēgas un morāles jautājumā pēc būtības! Dievs ir REALITĀTE nevis teorija!

Tiem jau tas arī domāts.Dievs mani iemācīja,bez kādas pompas sev ticēt,bet baznīcas VISAS ir par vienu kārti metamas ( kaut daudzi cilvēki ,kas tur strādā un ,kuri viņas apmeklē ir ticīgi ,godīgi un labi cilvēki,tāpēc ticiet ,kam gribiet dariet ,ko gribat ,tikai neuzspiežiet to man un manai ģimenei)