Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

papildināta (13:04) - Referendumā par divvalodību plāno piedalīties 63% pilsoņu

18.februārī gaidāmajā referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai plāno piedalīties 62,7% Latvijas pilsoņu, un nepilni 28% no viņiem domā balsot par, savukārt 62,4% balsos pret, liecina Latvijas faktu janvārī veiktā aptauja.__

Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis informēja, ka, pēc aptaujas datiem, referendumā nolēmuši nepiedalīties 12,8% pilsoņu, savukārt daļa iedzīvotāju vēl svārstās – 13% domā, ka drīzāk piedalīsies, 4,5% – ka drīzāk nepiedalīsies, bet 7% vispār nezina, kā rīkosies.

Komentējot iedzīvotāju aktivitātes rādītājus, Freimanis atzina, ka līdzīgās aptaujās pirms vēlēšanām gatavību balsot parasti pauž lielāks skaits cilvēku. Iespējams, ka salīdzinoši zemie rādītāji saistīti arī ar to, ka politiskā elite nav nākusi klajā ar skaidru pozīciju, kā referendumā rīkoties – kamēr partiju pārstāvji un eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzsver, ka tautas nobalsošanā jāpiedalās, Valsts prezidents izteicies, ka uz referendumu neies.

Sociologs arī uzskata, ka, tuvojoties referenduma dienai, kaut kāda kampaņa tomēr tiks īstenota, lai gan koalīcija vienojusies valsts apmaksātu kampaņu neveidot. "Kaut kāda kampaņa noteikti būs, tas ir neizbēgami," teica Freimanis.

Referendumā noteikti piedalīsies vai visdrīzāk varētu piedalīties 76% latviešu un 74,9% cittautiešu. Abās grupās ir līdzīgs skaits referenduma pretinieku – uz balsošanas iecirkņiem drīzāk vai noteikti nedosies 17,2% aptaujāto latviešu un 17,7% cittautiešu.

Pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai domā balsot 87,1% aptaujāto latviešu un 10,2% cittautiešu, bet par – 73,2% cittautiešu un arī 6,3% latviešu. Par to, kā balsot, vēl nav izlēmuši 9,9% pilsoņu – 6,7% latviešu un 16,6% cittautiešu.

Viedokļu dalījums par un pret Freimani nepārsteidz: "Tas vairāk vai mazāk atbilst pilsoņu etniskajai struktūrai. Nav noslēpums, ka tieši šī daļa pārsvarā runā krieviski."

Arī tas, ka par krievu valodu kā otru valsts valodu gatavi balsot 6,3% latviešu, neesot pārsteigums. "Ir sastopami cilvēki, kas, būdami latvieši pēc formāliem kritērijiem, dažādu iemeslu dēļ – pārsvarā tāpēc, ka nāk no jauktām ģimenēm, – labāk runā krieviski," sacīja Freimanis.

Par vienu no spilgtākajiem piemēriem atsevišķu latviešu gatavībai referendumā balsot par viņš sauc Saskaņas centra līderi Jāni Urbanoviču. Tiesa gan, viņa piemēru Freimanis nevērtē kā iedvesmojošu: "Viņš ir nervozs, aizkaitināts, provocējošs, demagoģisks, bet noteikti ne iedvesmojošs." Drīzāk par referenduma neoficiālo seju kļuvis Urbanoviča partijas biedrs Rīgas mērs Nils Ušakovs, kurš tiek pozitīvāk vērtēts dažādās auditorijās, norādīja sociologs.

Krievu valodu kā otro valsts valodu visvairāk atbalsta Saskaņas centra vēlētāji – viņu vidū par balsos 77,3%, bet pret – 12,3%. Par gatavi balsot arī 19,9% aptaujāto Zatlera Reformu partijas (ZRP) vēlētāju, 8,8% Vienotības vēlētāju un 2,1% Zaļo un zemnieku savienības vēlētāju.

Freimanis gan aicināja nepārvērtēt procentuāli salīdzinoši lielo krievu valodas atbalstītāju īpatsvaru ZRP vēlētāju vidū, jo partijas pašreizējais elektorāts ir ļoti niecīgs – vien 2,6%–- un iekļauts vien tāpēc, ka ZRP ir pārstāvēta Saeimā. Savukārt attiecībā uz Vienotību, kas arī skaidri paudusi, ka neatbalsta krievu valodu kā otru valsts valodu, sociologs pieļāva, ka par gatava balsot tā partijas elektorāta daļa, kura Vienotībai savas balsis atdevusi kā varas partijai.

"Šis jautājums skar vērtību pamatnes un bieži iet pāri visām politiskajām ideoloģijām," paskaidroja Freimanis.

Reģionālā izteiksmē vismazākais atbalsts divvalodībai ir Vidzemē – tur pret krievu valodu kā otru valsts valodu ir 81,7% aptaujāto, bet par – 14,8%. Kurzemē pret ir 75,1%, par – 17,9%, Zemgalē pret – 72,4% un par – 18,3%, Rīgā pret – 49,6% un par – 37,6%.

Savukārt vairāk atbalstītāju nekā pretinieku krievu valodai kā otrai valsts valodai ir Latgalē - tur par būtu gatavi balsot 44,6% iedzīvotāju, savukārt pret – 38,6%, bet 16,8% vēl nav izlēmuši.

Lielākais krievu valodas pretinieku īpatsvars ir vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem, kur pret krievu valodu kā otru valsts valodu iebilst 73,3%, bet par ir tikai 15,9%. Savukārt visvairāk atbalstītāju divvalodībai ir jauniešu vidū no 18 līdz 24 gadiem – šajā grupā par referendumā gatavojas balsot 31,7% iedzīvotāju, bet pret – 61,5%.

(ziņa papildināta ar Freimaņa komentāru)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas