Gandrīz pilnībā izdegusi Sarkanā zāle, smagi cietusi arī Baltā zāle, tāpat postījumi nodarīti Svētku zālei, Sūtņu zālei un arī Ģerboņu zālei. Par to liecina arī aģentūras LETA notikuma vietas fotouzņēmumi. Nopostīta ap 3200 kvadrātmetru liela platība.
Valsts prezidenta kanceleja informēja, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš ir sazinājies ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski par vakarnakt notikušo ugunsgrēku Rīgas pilī. Iekšlietu ministrs nedēļas laikā sagatavos detalizētu informāciju par ugunsdzēsības apstākļiem un glābšanas darbu gaitu. Ar secinājumiem par notikušā ugunsgrēka apstākļiem tikšanās laikā tiks iepazīstināts Valsts prezidents. Par tikšanās laiku ar iekšlietu ministru kanceleja informēs iepriekš.
Rekonstrukcijas darbu veicēju pilnsabiedrības SBRE dalībnieka, būvfirmas SIA Re&Re pārstāve Mārīte Straume atzina, ka patlaban nav iespējams komentēt šonakt Rīgas pilī notikušā ugunsgrēka
iemeslus, jo tos noskaidros Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
Viņa skaidroja, ka Rīgas pils rekonstrukcijas darbu laikā katru vakaru pēc plkst.18 tiek nodota Militārās policijas atbildībā, tāpat tas noticis arī ceturtdienas, 20.jūnija vakarā.
"Katru vakaru pēc darbu pabeigšanas būvnieki kopā ar Militārās policijas pārstāvjiem izstaigā objektu, šīs apgaitas laikā Militārās policijas pārstāvji pārliecinās, ka objektā viss ir kārtībā un pārņem to savā atbildībā līdz nākamajai darbadienai. Tāpat tas notika arī vakar," sacīja Straume.
Straume sacīja, ka patlaban galvenie rekonstrukcijas darbi Rīgas pilī tiek veikti pamatu pastiprināšanā un fasādes restaurācijā, tas ir, vietās, kur ugunsgrēks, visticamāk, nav izcēlies. "Minimāli restaurācijas darbi tika veikti arī Baltajā zālē," piebilda Straume.
Viņa arī sacīja, ka būvnieki ir gatavi jebkādā iespējamā veidā palīdzēt ugunsgrēkā cietušajiem muzejiem, piemēram, pārvietot eksponātus uz citām telpām.
Kā vēstīts, Valsts prezidents Andris Bērziņš žurnālistiem piektdienas rītā sacīja, ka ugunsgrēks Rīgas pilī ir nacionāla nelaime un tā rezultātā stipri bojātas vēsturiskas vērtības. Viņš klātienē bija ieradies novērtēt situāciju pēc notikušās nelaimes.
Jau ziņots, ka VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! norādīja, ka visvairāk cietusi ir tā Rīgas pils daļā, kurā atradās Prezidenta kanceleja.
VUGD ugunsgrēka dzēšanas laikā vairrākārt nācās saskarties ar tehniskām grūtībām, jo glābējiem ir novecojusi tehnika, kā arī tāpēc, ka pils konfigurācija bijusi sarežģīta. Tādējādi bijušas grūtības piekļūt "uguns perēklim".
Viņš atklāja, ka lielā uguns izplatības iemesla dēļ, esot grūti prognozēt ugunsgrēka izcelšanās iemeslus. Pēc Aboliņa sacītā, piektdien policija apsekos notikuma vietu, un meklēs notikušā iemeslus.
Āboliņš prognozēja, ka pilnībā ugunsgrēka likvidācija Rīgas pilī varētu tikt pabeigta līdz pusdienas laikam.
Rīgas pils ugunsgrēkā cietusi daļa Nacionālā vēstures muzeja krājumu, tiesa gan, cietušie eksponāti esot glābjami, piektdienas rītā intervijā LTV sacīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende. Pēc ministres vārdiem, nekas no krājumiem nav gājis bojā: daži muzeja priekšmeti cietuši smagi, citi - mazāk smagi, tomēr politiķe atteicās konkretizēt, kas tieši no krājumiem ir izpostīts.
Pēc viņas teiktā, naktī jau tika uzsākta Nacionālā vēstures muzeja krājumu, tajā skaitā 100 Latvijas nacionālo relikviju, pārvietošana uz drošākām telpām, kas turpināsies arī šodienas laikā. Ministre pateicās muzeja darbiniekiem par pašaizliedzīgu darbu.
Kā apliecināja Jaunzeme-Grende, jau pirms vairākiem gadiem, tuvojoties Rīgas pils remontdarbiem, pieņemts lēmums pārcelt muzeju ekspozīcijas uz Pulka ielas krātuvēm. Tomēr krīzes laikā naudas trūkuma dēļ šo krātuvju remonts ieildzis, tādēļ muzeju ekspozīcijas un krājumi joprojām atradušies Rīgas pilī.
Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane Labrīt, Latvija! sacīja, ka VUGD rīcība, dzēšot ugunsgrēku Rīgas pilī, bija augstā līmenī, ņemot vērā pieejamos resursus un tehniku.
Gan ugunsgrēka likvidēšanā iesaistīties spēki, gan ātrums, gan veids un koordinācija, kādā tika plānoti un organizēti dzēšanas darbi, bija augstā līmenī, uzsvēra IeM valsts sekretāre, piebilstot, ka "ir gandarījums, ka ugunsdzēsēji strādāja, nesaudzējot spēkus".
Kā informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele, ugunsgrēks ierobežots plkst.3.53.
Vislielāko skādi liesmas nodarījušas pils jumtam, jumta konstrukcijām un bēniņiem - šīs ēkas daļas izdegušas 2400 kvadrātmetru platībā. Uguns postījusi arī ceturto jeb augšējo pils korpusa stāvu 600 kvadrātmetru platībā, bet trešajā stāvā izdeguši 200 kvadrātmetri, pastāstīja Šembele.
Kā informēja VUGD, ņemot vēro lielo degušo platību, ugunsgrēka pilnīga likvidēšana, tajā skaitā, gruzdošo krāsmatu dzēšana ilgs vēl vairākas stundas. Par ugunsgrēka iemesliem patlaban esot pāragri runāt.
Kā informē Valsts policija, plkst.4.45 11.novembra krastmalā starp Akmens un Vanšu tiltiem abos virzienos atjaunota transporta kustība, kas bija apturēta dzēšanas darbu nodrošināšanai.
Kā ziņots, ceturtdien plkst.22.21 VUGD saņēma informāciju, ka deg Rīgas pils jumts. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka degšanas platība ir 50-100 kvadrātmetri, taču liesmas pieņēmās spēkā.
Ugunsgrēka dzēšanai tika piesaistīti visi VUGD Rīgas reģiona pārvaldes rīcībā esošie resursi, palīgā devās arī ugunsdzēsēji no Jūrmalas. Uz notikuma vietu tika norīkots Rīgas brīvostas velkonis.
Dzēšanas darbu laikā radās problēmas ar ūdens ņemšanu, bez tam pievīla arī ugunsdzēsēju vecā un nokalpojusī tehnika. Viens VUGD darbinieks, strādājot pilī, saindējās ar degšanas produktiem. Citi cilvēki ugunsgrēkā necieta.
Pēc liesmu mitēšanās apsekojot Rīgas pils muzeja krātuves, tika secināts, ka uguns un ūdens klātbūtne radījusi risku Latvijas Nacionālā vēstures muzeja relikvijām.
Kā ziņots, Rīgas pils patlaban tiek remontēta, tikmēr Valsts prezidenta kanceleja ir pārcelta uz Melngalvju namu. Rekonstrukcijas un restaurācijas darbu pirmo kārtu veic pilnsabiedrība SBRE, kas ir būvniecības kompāniju Re&Re un Skonto būve apvienība.
Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis šonakt pēc notikuma vietas apskates sacīja, ka par ugunsgrēka nodarītajiem zaudējumiem spriest ir pāragri.
Uz jautājumu, kas varētu būt pie vainas, ka pilī izcēlās tik plašs ugunsgrēks, Rāvis atbildēja, ka ceturtdien plkst.18.45 būvnieki no pils devās prom, atstājot to Militārās policijas uzraudzībā.
Ugunsgrēka izcelšanās iemeslus skaidros Valsts policija, kas par notikušo jau ir sākusi kriminālprocesu.
(ziņa papildināta ar 3.rindkopu)