Kā vēstīts, Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāts Imants Parādnieks iepriekš Dienai.lv izteica bažas, ka, iespējams, pirmas kartes, ko izdotu PLMP pēc tam nebūtu iespējams pilnveidot.
A.Rjabcevs šīs raizes noraidīja un sacīja, ka eID papildināšanu ar informāciju nosaka nevis pašas kartes, bet gan sistēma, kas apstrādā un atspoguļo informāciju par identifikācijas kartēm.
Viņš skaidroja, ka tādēļ nav apspriežams jautājums par citādāku, "uzlabotu" karšu ieviešanu. "Par jaunām identifikācijas kartēm nav ne runas, "otrs laidiens" nav vajadzīgs," uzsvēra A.Rjabcevs.
Jautājums par eID kartēm Ministru kabineta sēdē raisīja plašas diskusijas, kurās tika secināts, ka ar šo dokumentu pagaidām nevarēs piedalīties ne vēlēšanās, ne referendumos, ne parakstu vākšanā, jo nepastāv vēlētāju elektroniskais reģistrs un elektroniskajā kartē nevar izdarīt atzīmi par dalību vēlēšanās, kā to var izdarīt pasē.
Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāts Imants Parādnieks portālam Diena.lv norādīja, ka identifikācijas kartē noteikti jāiekļauj informācija par personas satusu, piemēram, daudzbērna ģimenes, pensionāra, aizbildņa u.c statusu.
Viņš arī atklāja, ka par šiem priekšlikumiem spriests jau iepriekšējās Saeimas sasaukuma laikā, tomēr nekas uz priekšu nav virzījies.
Otrdien Ministru kabinetā apstiprinātais noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto Elektronisko identifikācijas karšu koncepciju, kas pagaidām neparedz par konkrētas personas piekrītošiem statusiem.
Uz jautājumu, kādēļ šāda vilcināšanās, PMLP pārstāvis norādīja, ka "nepieciešama politiska izšķiršanās". Kā vēl vienu neieviešanas iemeslu A.Rjabcevs minēja, ka tam būtu nepieciešami papildu līdzekļi.
"Informāciju par dažādiem personas statusiem nav lietderīgi iekļaut pašā apliecībā, bet gan centralizētās valsts informācijas sistēmās, pie kurām tiek nodrošināta piekļuve tām personām, kam nepieciešams pārliecināties par personas statusu, piemēram, lai sniegtu pakalpojumu, nodrošinātu atvieglojumu u.tml. Pārskatot dažādas procedūras, iespējams atteikties no statusu apliecinošiem dokumentiem, izmantojot tikai personu apliecinošus dokumentus personas identitātes pārbaudei ar sekojošu personas statusa pārbaudi valsts informācijas sistēmās," sacīja A.Rjabcevs.
Lūgts minēt, kādas varētu būt papildu pakalpojuma ieviešanas izmaksas, PLMP pārstāvis sacīja: "Mēs negribam izdarīt spekulācijas pirms ir skaidrība par to, kāds ir izmaiņu mērķis un ar kādiem līdzekļiem šo mērķi visefektīvāk sasniegt." Viņš minēja, ka spilgts piemērs ir bieži izskanējusī iespēja izmantot eID kā vadītāja apliecību vai šo dokumentu apvienošana, kas "izmaksātu tieši nulle latu, jo visa nepieciešamā informācija par tiesībām vadīt transportlīdzekli jau ir pieejama transportlīdzekļu vadītāju reģistrā, kam tiešsaistē piekļūst ceļu policijas ekipāža, bet savu identitāti persona var apliecināt ar eID". "Daudzas lietas var izdarīt arī bez vai ar minimāliem ieguldījumiem, bet ir svarīga izpratne, kā organizēt procesus, izmantojot esošās iespējas," skaidroja A.Rjabcevs.
PMLP arī norādīja, ka personas apliecībā iestrādātajos datu nesējos tehniski ir iespējams nodrošināt papildus informācijas ierakstīšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā veikt šīs informācijas aktualizēšanu.
Labklājības ministrijas (LM) Bērnu ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa portālam Diena.lv norādīja - informāciju par personas satusu ieviešanu identifikācijas kartēs parādījās, kad likumā tika paplašināta definīcija par "daudzbērnu ģimenes" jēdzienu. "Domājām, ka nav prātīgi ka katram statusam būtu jādrukā jaunas apliecības. Plānojām, ka šo informāciju varētu ietvert identifikācijas kartē. No tā laika šis jautājums ir aktuāls," sacīja LM pārstāve. "Tā būtu laba lieta, kā sniegt atbalstu un nesarežgīt dzīvi," domā ministrijas darbiniece. L.Liepiņa gan vienlaikus norādīja - jāizvērtē, cik lieli ieguldījumi būtu jāveic, lai papildinātu kartes izmantošanas funkcijas. LM pārstāve pieļāva, ka sistēma darbotos, ja tā negādātu grūtības, piemēram, uzņēmējiem, kuri piedāvā atlaides. "Jāsaprot, varbūt karšu informāciju varētu nolasīt, piemēram, ar banku karšu nolasītājiem. Ja privātajiem uzņēmumiem būtu jāpieslēdzas datu bāzēm, tas nebūtu ērti. Piemēram, apkalpojot cilvēkus pie muzeja vai zoodārza kases, tas prasītu ilgāku laiku un visi būtu neapmierināti," sacīja L.Liepiņa.
Viņa uzskata, ka daudzi cilvēki izlems iegūt eID, ja tas nodrošinās papildu labumu. LM pārstāve arī norādīja, ka priekšlikumus, par kurām grupām kartei būtu jāiesniedz informācija, ministrija PLMP nodos līdz marta vidum.
Līdz šim saistībā ar eID ieviešanu par precēm un pakalpojumiem iztērēti aptuveni 800 000 latu valsts budžeta finansējuma, no kuriem lielākā daļa – aptuveni 400 000 lati iztērēti par eID sagatavju iegādi, 200 000 latu par programmatūras izstrādi un tehniskās infrastruktūras iegādi, bet 150 000 latu par sertifikācijas pakalpojumu iegādi. Pārvalde arī turpina realizēt ERAF projektu Pasu sistēmas un Vienotās migrācijas informācijas sistēmas attīstība elektronisko identifikācijas karšu un elektronisko uzturēšanās atļauju (karšu) izsniegšanai, kura kopējās attiecināmās izmaksas ir 2 529 000 lati, ko 100% finansē Eiropas Savienība.
(papildināta ar LM pārstāves teikto)