Kā aģentūru LETA informēja DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa, veicot izmeklēšanu 2009.gada nogalē sāktā kriminālprocesā un nopratinot vairāk nekā 100 personas, kas it kā piedalījušās partijas 13.janvāra kustība dibināšanas kongresā, izrādījies, ka lielākā daļa no šiem cilvēkiem patiesībā nav apmeklējuši minēto sapulci.
Tātad pasākumā nav piedalījies minimālais Politisko partiju likumā noteiktais partijas dibinātāju skaits, kas ir 200, līdz ar to secināms, ka 13.janvāra kustības dibināšanas kongresa protokolā norādītās ziņas ir patiesībai neatbilstošas, bet lēmums par partijas dibināšanu - nelikumīgs, skaidroja Apse-Krūmiņa.
Par šiem pārkāpumiem DP informējusi Uzņēmumu reģistru (UR), aicinot pārskatīt 2010.gada janvārī pieņemto lēmumu par partijas 13.janvāra kustība reģistrēšanu.
UR vadītājs, valsts galvenais notārs Ringolds Balodis biznesa portālam "Nozare.lv" apstiprināja, ka UR ir saņēmis DP atzinumu. "Policija, balstoties uz desmitiem nopratinātu cilvēku liecībām, ir guvusi nepārprotamus pierādījumus, ka dibinātāji ir pārkāpuši Politisko partiju likumā noteikto dibināšanas procedūru. Piedevām tika sniegtas nepatiesas ziņas, kas, kā zināms, ir krimināli sodāmas darbības," norādīja UR vadītājs.
"Šobrīd atbilde policijai vēl tikai top, taču jau tagad varam teikt, ka, pat ja nāktos konstatēt valsts notāra lēmuma prettiesiskumu, ņemot vērā iespējamo nepatiesu ziņu norādīšanu partijas dibināšanas protokolā, šādu valsts notāra lēmumu galvenais valsts notārs nevar atcelt," skaidroja Balodis, piebilstot, ka par šo jautājumu ir arī judikatūra.
Pēc valsts galvenā notāra teiktā, likums nepieļauj jaunizveidota subjekta izbeigšanu, kad ar galvenā valsts notāra lēmumu tiek atcelta subjekta reģistrācija. "Šāda partijas dibināšana būtu apstrīdama tiesā," biznesa portālam "Nozare.lv" skaidroja Balodis.
UR vadītājs atzīmēja, ka konkrētais gadījums spilgti izgaismo problēmu, uz kuru UR norādījis pēdējos četrus gadus, proti, jau 9.Saeimā tika iesniegts normatīvo aktu grozījumu projekts, kas aizvien ir "iesprūdis" pirmajā lasījumā. Sagatavotie grozījumi paredz, ka partijas dibināšanas sapulces faktu apstiprina zvērināts notārs.
"Šobrīd paši iesniedzēji "atbild" par ziņu patiesumu un, kā redzams no DP vērienīgās izmeklēšanas vairāku gadu garumā, ir jāiesaista notāri. To, ka minētie grozījumi ir nepieciešami, apstiprināja arī vairāku ekspertu sanāksmes, ko UR organizēja vasarā pēc Tieslietu ministrijas (TM) prasības sniegt priekšlikumus likumu uzlabošanai. Papildus esam sagatavojuši un snieguši TM priekšlikumus, cita starpā paredzot arī Ģenerālprokuratūrai piešķirt tiesības vērsties tiesā pret šādām prettiesiski dibinātām politiskām partijām," pastāstīja Balodis.
Viņš rezumēja, ka konkrētais gadījums ar Lindermana partiju atklāj vairākus trūkumus Politisko organizāciju likumā, un skaidrs, ka bez likumdevēja iesaistīšanās tiesībsargājošās iestādes ir bezspēcīgas. Komentēt, kāpēc minēto grozījumu projektu virzība Saeimā jau vairākus gadus ir apstājusies, Balodis neesot kompetents. "Mēs esam darījuši visu, ko varējām. Tagad likumdevējam ir jārod labākais risinājums, lai perfekcionizētu esošo normatīvo bāzi," uzskata valsts galvenais notārs.
Kā ziņots, partija 13.janvāra kustība tika nodibināta 2009.gada septembrī, bet vairākus mēnešus to neizdevās oficiāli reģistrēt. 2009.gada decembra beigās DP sāka kriminālprocesu saistībā ar partijas dibinātāju nesekmīgajiem mēģinājumiem reģistrēt savu politisko organizāciju, iesniedzot UR fiktīvu partijas dibinātāju sapulces otrā sasaukuma protokolu.
Tomēr jau 2010.gada janvārī UR oficiāli reģistrēja 13.janvāra kustību. Kā partijas darbības mērķis tolaik tika deklarēta sociālā taisnīguma panākšana, kā arī cīņa par cilvēktiesību un brīvību ievērošanu Latvijā.
Šā gada vasarā 13.janvāra kustībai pievienojās arī Lindermana domubiedrs Jevgēņijs Osipovs ar saviem atbalstītājiem, un partijas nosaukums tika mainīts uz Par dzimto valodu. Lindermans aģentūrai LETA stāstīja, ka pēc nosaukuma maiņas partija cīnīšoties par Latvijas pilsonību visiem nepilsoņiem, par oficiālas valodas statusu krievu valodai un par mazākumtautību skolu saglabāšanu. Par dzimto valodu startēšot arī 2013.gada pašvaldību vēlēšanās.
Kā ziņots, pēc Lindermana vadītās biedrības Dzimtā valoda iniciatīvas vēl pērn tika savākts nepieciešamais parakstu skaits referenduma rīkošanai par to, lai Latvijas Satversmē krievu valodai tiktu noteikts otras valsts valodas statuss. Kaut arī referendumā šī iecere cieta pamatīgu sakāvi, Lindermans pauda uzskatu, ka viņa mērķis esot sasniegts.
Lindermans vairākkārt rīkojis un piedalījies dažādās protesta akcijās. Latvijas Ģenerālprokuratūra viņu savulaik izsludināja starptautiskā meklēšanā, apsūdzot par aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu un mainīt valsts iekārtu. Tāpat Lindermans tika apsūdzēts par trotila glabāšanu. Viņš vairākus gadus uzturējās Krievijā, taču tur tika aizturēts un izdots Latvijai.
Vēlāk pret Lindermanu sāktā krimināllieta daļā par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu tika izbeigta, bet par neatļautu sprāgstvielu glabāšanu tiesa viņu attaisnoja.