Man nav bijusi modernāko ārzemju zoodārzu pieredze, taču es esmu strādājusi pēc savas labākās sirdsapziņas, portālam Diena.lv atzina ilggadējā Līgatnes dabas taku (LDT) zvērkope Velga Vītola, kura līdz ar pieciem citiem dabas taku darbiniekiem nupat zaudējusi savu darbu. Citu darba vietu Vītola pagaidām negrasās meklēt un vēl cer uz izrunāšanos ar dabas taku jauno apsaimniekotāju vadību.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), kas 15.decembrī pārņēma LDT apsaimniekošanu, dabas takās veido jaunu, profesionālu darbinieku komandu, tādēļ iepriekš dabas takās strādājušie zvērkopji nav atkārtoti pieņemti darbā, ziņo LETA. Līdz šā gada 15.decembrim LDT apsaimniekoja Gaujas nacionālā parka fonds (GNP fonds), kas arī bija pieņēmis darbā sešus LDT darbiniekus.
Kā skaidro fonda valdes priekšsēdētāja Baiba Pavloviča, līdz ar LDT apsaimniekošanas līguma pārtraukšanu fondam vairs nav bijis darba, ko piedāvāt līdzšinējiem LDT darbiniekiem, tādēļ darba līgumi pārtraukti. Iepriekš LDT strādāja trīs zvērkopji. Kā aģentūru LETA informēja DAP sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Rita Jakovļeva, pašlaik DAP darbā pieņēmusi divus zvērkopjus, kuriem ir atbilstoša profesionālā izglītība un pieredze dzīvnieku kopšanā un aprūpē.
V.Vītolai bijis milzīgs “šoks”, ka arī viņa ietilpst to darbinieku skaitā, kuri no dabas takām “izmesti ārā”. Jaunā LDT vadītāja Sigita Šulca zērkopei norādījusi, ka esošo darbinieku vietā nākšot zinošāki un gudrāki cilvēki. Šobrīd darbā pieņemta arī kāda studente, kurai bijusi darba pieredze Zviedrijā. “Viņa būs tagad manā vietā, visu pārvaldīs un saimniekos labāk. Man darba pie dzīvniekiem nav, kā man paziņoja Līgatnes dabas taku vadītāja Sigita Šulca,” pastāstīja V.Vītola.
Tiesa gan, ilggadējā dabas taku zvērkope apšauba jauno darbinieku profesionālo pieredzi un spēju veikt šādus darba pienākumus. Iepriekšējais kolektīvs savu darbu zinājis ļoti labi un spējis operatīvi reaģēt arī kritiskās situācijās. V.Vītola atzīst, ka droši vien tikušas pieļautas arī kļūdas, taču, viņasprāt, ir absurdi uz līdzenas vietas atlaist visus darbiniekus.
Viņa noraida arī pārmetumus par savu veselības stāvokli, sakot, ka arī ar visām veselības problēmām darbi vienmēr tikuši apdarīti. Jau pusotru gadu viņa ir 2. grupas invalīde, taču saslimšana nav traucējusi strādāt un rūpēties par dzīvniekiem. “Es katru dienu esmu gājusi pie sava alnēna Freda, ko es pagājušogad izaudzināju, arī, ja kas, būdama uz zilās lapas. [..] Es biju tā, kas rūpējās par bebrēnu, mums bija arī atvests lūsēns, es izaudzināju stārķēnu Toļiku. Protams, es strādāju uz pusslodzi, bet es katru dienu pa tām dažām stundām aizgāju uz dzīvnieku voljēriem un skatījos, vai viss kārtībā,” Dienai.lv stāstīja V.Vītola.
Citu darbu zvērkope pagaidām negrasās meklēt, kaut vai tāpēc, ka veselības stāvoklis nav no tiem spožākajiem. “Man ir 55 gadi, nebūsim naivi. Man nav transporta, man nav iespēju un es nevaru iedomāties, ka es varētu iet grāmatvežu kursos un strādāt par grāmatvedi. Visa mana dzīve ir saistīta ar mežu, ar dabu, ar dzīvniekiem, ar Līgatni,” uzsver V.Vītola. Vispirms viņa vēlas satikties ar DAP vadītāju Jāni Strautnieku, lai saprastu, kas patiesībā ir noticis un vai viņai Līgatnes dabas takās vēl ir nākotne.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Jakovļeva, DAP arī nākotnē vēlētos sadarboties ar Vītolu. "Cik zināms, Velgas Vītolas veselības stāvoklis pašlaik neatļauj viņai pilnvērtīgi strādāt par zvērkopi, taču tiklīdz tas būs iespējams, DAP diskutēs par kopīgu sadarbību ar Velgu, lai izmantotu viņas nenovērtējamās zināšanas, - Velgas padomi un pieredze LDT būs nepieciešami arī nākotnē."
GNP fona pārstāve B.Pavloviča portālam Diena.lv sacīja, ka fonds līdz pēdējai darba dienai LDT to apsaimniekojis pēc labākā sirdsapziņas, ņemot vērā ierobežoto finansējumu un problēmas, kas daudzu gadu laikā LDT krājušās un pēdējo gadu laikā redzamas publiski. Neviens GNP fondu nespieda vākt ziedojumus lāču mājas būvniecībai. Taču, apsaimniekojot šo valsts objektu, fonds saskāries ar valsts vienaldzību pret savu īpašumu.
GNP fonds Gaujas nacionālā parka tūrisma objektu apsaimniekošanu uzņēmās 2009.gadā, kad tam tika nodrošināts pietiekošs finansējums no valsts puses. Ekonomiskās krīzes apstākļos katru gadu finansējums tika samazināts. Šī gada sākumā, kad GNP fonds konstatēja, ka līdzšinējais finansējums nav pietiekošs drošai un uz attīstību vērstai LDT darbības nodrošināšanai, aicināja DAP meklēt risinājumus dabas taku darbības veiksmīgai turpināšanai. Diemžēl šāds risinājums netika rasts, pastāstīja B.Pavloviča.
Gada sākumā GNP fonds sāka pārstrukturizēt savu darbību, izvērtējot katra saimnieciskā darbības veida rezultātu un ieguldījumus. Fonds ar rīcībā esošiem darbaspēka un finanšu resursiem tikko spēj nodrošināt minētā objekta kvalitatīvu un drošu darbību, kas neveicina labas un sakārtotas darba un morālās vides nodrošināšanu GNP fonda darbiniekiem, līdz ar to GNP fonda valde šajā pavasarī, jau pirms lāču krīzes, pieņēma lēmumu atteikties no apjomīgas saimnieciskās darbības veikšanas, viens no šīs darbības veidiem ir LDT apsaimniekošana.
Savukārt DAP ģenerāldirektors Jānis Strautnieks norādīja, ka, pārņemot dabas taku apsaimniekošanu, DAP nodrošinās, ka arī turpmāk apmeklētājiem būs pieejams šis vides izglītības objekts, kā arī tajā mītošie dzīvnieki būs aprūpēti.
(ziņa papildināta ar 10.-12. rindkopu)
