Viņķele pēc tikšanās sacīja, ka informējusi prezidentu, ka vecuma pensiju indeksācijas iespēja šogad būs atkarīga no sociālā budžeta deficīta sarukšanas tendencēm. Labklājības ministrijā informēja, ka ministres teiktais attiecas arī uz invaliditātes, izdienas, apgādnieka zaudējuma un atlīdzības par darba spēju zudumu pensiju indeksāciju. "Skaitļi būs zināmi pēc pusgada rezultātiem un, ja deficīts saruks ar tādu soli kā pagājušajā gadā, mēs varam runāt par pensiju indeksāciju šogad."
Politiķe sacīja: "Prezidents pilnībā atbalstīja, ka indeksācija ir jāveic pēc budžeta rezultātiem, nevis tāpēc, ka ir pašvaldību vēlēšanu gads."
Tāpat ministre informējusi prezidentu par darbu pie izdienu pensiju koncepcijas virzības. "Mēs runājam ar visām iesaistītajām nozarēm, ministrijām. Prezidents arī atbalstīja, ka izdienas pensijas piešķiršanas nosacījumi ir vienādojami, kur nu tas ir iespējams, kā arī saprātīgi ir paaugstināms izdienas pensiju vecums." Tāpat ministre ar prezidentu runājusi par atbalsta pilnveidošanu audžuģimenēm.
Kā ziņots, šodien ap 100 cilvēku piedalījās Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) organizētajā gājienā pie Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (V), kurai personīgi nodoti vairāk nekā 106 000 iedzīvotāju parakstu, prasot pensiju indeksācijas atsākšanu jau no šā gada oktobra.
Valsts pensiju indeksācija ir iesaldēta no 2009.gada un tādu to plānots atstāt līdz 2014.gada 1.janvārim. 2014.gadā plānots atsākt visu pensiju indeksāciju vienu reizi gadā - 1.oktobrī, ņemot vērā tikai patēriņa cenu (inflācijas) indeksu.
Februārī LPF dome nolēma negaidīt 2014.gada janvāri un vienojās sākt parakstu vākšanu par pensiju indeksācijas atsākšanu jau no šā gada oktobra. Ja pensiju indeksēšana nenotiks, pensionāri maijā Rīgā sola rīkot protesta akcijas.
Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) pagājušajā nedēļā pēc tikšanās ar LPF žurnālistiem paziņoja, ka jautājumu par pensiju indeksēšanu jau šogad varētu pārskatīt pēc pirmā pusgada, kad būs redzams, kāda situācija ir sociālajā budžetā. Taču pensiju indeksēšana, ja tam būs līdzekļi, varētu notikt tikai ar noteikumu, ka indeksētas tiek mazās pensijas. Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks (V) izteicās, ka pensiju indeksācijai šogad varētu atvēlēt tikai dažus miljonus latu, tādējādi šāds solis šogad būtu vairāk pozitīvs žests.
Tikmēr labklājības ministre Viņķele iepriekš norādīja, ka pensiju indeksācijas atsākšana šogad ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja sociālā budžeta deficīta sarukuma tendences būs līdzīgas kā pagājušajā gadā. Līdz ar to nepieciešams sagaidīt pusgada datus par sociālā budžeta izpildi. Viņa skaidroja, ka janvāris un februāris tradicionāli ir mēneši, kad sociālo iemaksu iekasēšana sokas lēnāk, tāpēc runāt par tendencēm pēc pirmā ceturkšņa rezultātiem nevarēs.
Turpmākajos gados pensiju indeksācija plānota atbilstoši inflācijai. Šogad gada vidējā inflācija varētu būt starp 1% un 1,5%, lēsa Vilks. Ja inflāciju skata griezumā gads pret gadu, tad tā ir 0,6%, "principā nulle", vērtēja ministrs un atzīmēja, ka arī pērn inflācija bija mazs skaitlis. Pensiju indeksācija ar atpakaļejošu datumu nav plānota.
(ziņā papildināta 2.rindkopa)