"Kopš stāšanās amatā esmu pabijis slimnīcā četras reizes - divās no tām, būdams tuvu infarktam. Darbs izglītības ministra amatā ir bijusi milzu slodze, fizisks un emocionāls ieguldījums. Patlaban man būtu sarežģīti nodrošināt darbu uz 200% slodzi, kā tas būtu nepieciešams šajā nozare. Tomēr vēlos būt pārlieicnāts, ka ministrijās darbs turpināsies iesāktā virzienā un valstij nepieciešamas reformas nepaliks novārtā. Brīdī, kad būšu par to drošs, esmu gatavs šo amatu nodot tālāk," norādīja R. Ķīlis.
R. Ķīla demisijas gadījumā kā nākamo ministra amata kandidātu RP Saeimas frakcija un valde lēmusi virzīt Vjačeslavu Dombrovski, kas ir arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas mācībspēks. V. Dombrovskis ieguvis ekonomikas doktora grādu Klarka Universitātē ASV, brīvi pārvalda trīs valodas.
Pirmdien, 29.aprīļa valdības koalīcijas sadarbības padomes sēdē RP informēs koalīcjas partnerus par Izglītības un zinātnes ministra turpmāko darbu un nākamā ministra kandidatūru, lai saņemtu partneru atbalstu.
"No koalīcijas partneriem sagaidām atbalstu mūsu nākamajam ministra kandidātam. Saskaņā ar koalīcijas līgumu Izglītības un zinātnes ministrija atrodas Reformu partijas pārziņā, un mēs nodrošināsim tās darbību un iesākto reformu pēctecību," atzina frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edmunds Demiters.
Par savām trim galvenajām prioritātēm izglītības un zinātnes ministra amatā V. Dombrovskis nosaucis: skolotāju motivācijas programmu – skolotāji ir pārmaiņu īstenotāji, katram skolotājam bez pārstrādāšanās jāsaņem cienīgs atalgojums; profesionālā izglītība pēc Vācijas parauga, ciešā sadarbībā ar darba tirgu; augstākās izglītības kvalitātes celšana sadarbībā ar memoranda partneriem.
Kā kandidāts RP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja amatam tika nosaukts Edmunds Demiters.
RP par R. Ķīļa turpmāku palikšanu amatā pirmdien lēma bez viņa tiešas klātbūtnes.
Kā ziņots, R.Ķīlis slimības dēļ nav varējis piedalīties vairākās svarīgās ar izglītības jautājumiem saistītās sanāksmēs, tajā skaitā Ministru kabineta sēdē. Šajā laikā tiek risināts jautājums par augstākās izglītības akreditācijas sistēmas nākotni, kura risināšanā R.Ķīlis tieši nepiedalās, un viņa sākotnējās reformu ieceres var netikt realizētas.
"Izglītības sistēma bija kā pussagruvusi ēka. Kaut ko vajadzēja nojaukt un kaut ko sākt būvēt no jauna. Šobrīd šis process ir starpposmā, tāpēc arī šīs ēkas būvlaukums neizskatās visai skaisti, jo daži darbi ir uzsākti, bet nav pabeigti," intervijā Labrīt, Latvija atzina V.Dombrovskis.
RP Saeimas frakcijas vadītājs arī norādīja uz Latvijas augstskolu starptautiskā prestiža trūkumu. Arī zinātniskās publikācijās Latvijā tiek izdotas piecas līdz septiņas reizes mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā. "Mēs nevaram konkurēt starptautiski, tāpēc pamazām no Latvijas studenti brauc projām mācīties uz ārvalstīm," viņš piebilda, norādot, ka galvenais uzdevums ir vismaz dažas Latvijas universitātes pacelt starptautiskā līmenī.
(Pievienota 2.-7. rindkopa)