Lēmums pieņemts trešdien Ziemeļatlantijas padomes sēdē dalībvalstu vēstnieku līmenī.
Lietuvas aizsadzības ministre Rasa Juknevičiene teica, ka Ziemeļatlantijas padome "apstiprinājusi [NATO Militārās komitejas] priekšlikumu par to, ka gaisa patrulēšanas misijai Baltijas valstīs būs ilgtermiņa raksturs un tā ik pēc zināma laika tiks pārskatīta".
"Termiņu nav – tā būs ilgtermiņa misija ar [termiņu] pārskatīšanu, un Baltijas valstīm būs pienākums palielināt uzņemošās puses ieguldījumu," sacīja Juknevičiene.
NATO Militārā komiteja 2.februārī ierosināja, ka Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas mandātu nevajadzētu ierobežot līdz 2018.gadam, kā to vēlējās vairākas dalībvalstis.
Iepriekš trešdien aģentūra Associated Press neprecīzi ziņoja, ka misija pagarināta tikai līdz 2018.gadam.
Šo lēmumu apsveicis NATO ģenerālsekretārs Anderss Fo Rasmusens.
"Es silti apsveicu Ziemeļatlantijas padomes trešdienas lēmumu apstiprināt Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas pagarināšanu," sacīts Rasmusena paziņojumā.
"Šī misija turpina demonstrēt alianses uzticību kolektīvajai aizsardzībai un visu dalībvalstu solidaritātei," piebilsts paziņojumā.
"Sadarbība gaisa telpas patrulēšanā arī ir piemērs tādai sadarbībai starp dalībvalstīm, kas kļūs būtiski svarīga nākotnē, mums saskaņojot drošības prasības ar budžeta realitātēm. Tas ir gudrās aizsardzības gars, un es ceru, ka tas kļūs par NATO galveno principu mūsu samitā Čikāgā maijā," piebilda Rasmusens.
Tā kā Baltijas valstīm nav nepieciešamā bruņojuma, NATO iznīcinātāji, kas bāzējas Zokņu aviobāzē Lietuvā, patrulē Baltijas valstu gaisa telpā kopš Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņemšanas NATO 2004.gada martā. Alianses valstis patrulē rotācijas kārtībā.
Līdz šim misijas termiņš bija noteikts līdz 2014.gadam. Tā pagarināšana oficiāli jāapstiprina NATO samitā Čikāgā maijā.
(ziņa papildināta ar jaunāko informāciju)