Piektdien lietā tika pasludināts saīsinātais spriedums, bet pilns tā teksts ar motīviem būs pieejams 29.jūnijā. Šis spriedums nav pārsūdzams.
Kā žurnālistiem pēc sprieduma noklausīšanās komentēja LNO pārstāve Beata Galzone, operas administrācija bija šo lietu ļoti rūpīgi izvērtējusi jau pirms vēršanās tiesā, tāpēc pasludinātais tiesas nolēmums neesot liels pārsteigums.
Galzone atzina, ka opera gan nevar justies gandarīta ar sev labvēlīgo tiesas spriedumu, jo tiesāšanās tomēr notiek pret operas darbiniekiem, taču vienlaikus nevar noliegt, ka gan operai, gan darbiniekiem par savām interesēm ir jācīnās normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, rūpīgi ievērojot visas likumu normas.
Pozitīvais ir tas, ka līdz ar šo tiesas spriedumu vairs netiek apdraudēta Rīgas operas festivāla norise, sacīja Galzone. LNO pārstāve piebilda, ka operas direktors Andrejs Žagars grib tikties ar saviem darbiniekiem un konstruktīvu sarunu ceļā risināt radušās problēmas, taču arī darbiniekiem ir jābūt pretimnākošiem un jāmaina sava attieksme.
Galzone rezumēja, ka opera tiesā prasījusi atzīt streiku par nelikumīgu galvenokārt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, nav notikusi darbinieku un operas administrācijas starpā esošā strīda izskatīšana līdz streika pieteikuma izskatīšanai, otrkārt, streiku pieteikt var tikai visas nozares vai uzņēmuma - šajā gadījumā operas - intereses pārstāvošā arodbiedrība.
Savukārt LNO kora arodbiedrības piesaistītā advokāte Māra Ļūļa-Frankēvica pēc sprieduma noklausīšanās žurnālistiem sacīja, ka nolēmuma pamatā ir likuma interpretācija. Viņa domā, ka tiesa savu spriedumu, visticamāk, būs motivējusi ar Streiku likuma 1.panta 6.punktā teikto, ka streika pieteikums ir "uzņēmuma vai nozares darbinieku arodbiedrības vai uzņēmuma vai nozares darbinieku, vai minēto darbinieku pārstāvju paziņojums par lēmumu streikot", tātad šis pieteikums bija jāiesniedz visu operas darbinieku, nevis tikai koristu vārdā.
Ļūļa-Frankēvica domā, ka likumdevējs, ierakstot Streiku likumā šādu normu, visticamāk, nebija paredzējis tādu situāciju, kāda ir izveidojusies operā, kuras darbinieku intereses pārstāv piecas dažādas arodbiedrības. Ja iepazīstoties ar motivēto tiesas spriedumu advokāte gūs apstiprinājumu šīm savām aizdomām, tad viņa apsvērs iespēju arodbiedrības interesēs vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot minēto likuma normu.
Ļūļa-Frankēvica sacīja, ka "bosings un mobings operā pastāv jau gadiem," tomēr koristi turpināšot cīnīties par savām interesēm un vienlaikus turpinās arī strādāt - dziedāt. Arodbiedrība neapstāšoties un mēģināšot atrisināt radušās problēmas. "Sarunas turpināsies," solīja advokāte, piebilstot, ka to iznākumu viņai pagaidām grūti prognozēt.
Arodbiedrības advokāte arī neizslēdza iespēju iesniegt jaunu streika pieteikumu, rūpīgi sekojot likumā noteiktajai streika pieteikuma iesniegšanas procedūrai.
Kā ziņots, tiesa piektdien pēc būtības izskatīja LNO pieteikumu atzīt par nelikumīgu operas kora arodbiedrības streika pieteikumu. Uz tiesas sēdi kā klausītāji uz to bija ieradušies vairāk nekā 20 arodbiedrības biedri - koristi. Bija ieradies arī Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāvis un prokurore, jo minēto iestāžu pārstāvību šādas kategorijas lietu izskatīšanā prasa likums.
LNO tiesas sēdes sākumā lūdza pieaicināt lietā kā ieinteresēto personu Kultūras ministriju (KM), kas ir LNO kapitāla daļu turētāja. Arodbiedrība pauda viedokli, ka šis ir tikai mēģinājums novilcināt lietas izskatīšanu un līdz ar to - arī iespējamo streiku. Tiesa nolēma KM šajā lietā nepieaicināt.
Izskatot lietu pēc būtības, LNO pārstāve uzturēja prasību atzīt streika pieteikumu par nelikumīgu, savukārt arodbiedrības pārstāve pauda nostāju, ka streiks ir pieteikts likumīgi. Viņa gan atzina, ka dažubrīd diskutēt ar operas administrāciju par samilzušajām problēmām esot neiespējami, jo operas vadība "gluži vienkārši neatbild uz jautājumiem pēc būtības" vai arī piedāvā tādus tikšanās laikus, kas arodbiedrībai neesot pieņemami.
VDI pārstāvis tiesā atzīmēja, ka streiku drīkst pieteikt vienīgi arodbiedrība, kas pārstāv visa uzņēmuma - šajā gadījumā operas - darbinieku intereses, taču operas darbinieku intereses pārstāv piecas arodbiedrības, no kurām streika pieteikumu ir iesniegusi tikai viena. "Jūs esat tikai daļa uzņēmuma," skaidroja VDI pārstāvis. Tāpat viņš atzina, ka arodbiedrība, iesniedzot streika pieteikumu, nav ievērojusi citas šo procedūru regulējošās likuma normas.
VDI pauda nostāju, ka operas pieteikums par streika atzīšanu par nelikumīgu ir apmierināms.
Tāpat uzskata arī prokurore, kura šodien tiesas debatēs vērsa uzmanību uz to, ka pirms streika pieteikuma iesniegšanas netika izveidota izlīgšanas komisija, nebija noformēts domstarpību protokols, kā arī nebija ievērotas vairākas citas likuma prasības.
Arī prokurore pauda viedokli, ka streika pieteikums ir atzīstams par nelikumīgu.
Kā ziņots, LNO komunikāciju daļas vadītāja Katrīna Leiškalne iepriekš skaidroja, - lai risinātu konfliktu ar kora arodbiedrību, LNO bija spiesta vērsties tiesā ar prasību atzīt LNO kora arodbiedrības streiku par nelikumīgu, jo kora arodbiedrība pirms streika pieteikšanas nav vērsusies pie darba devēja ar iesniegumu, kā to paredz Darba strīda likums, un nav iepriekš rakstveidā formulējusi izvirzītās prasības.
Pirms streika pieteikšanas kora arodbiedrības prasības būtu bijis jāizskata izlīgšanas komisijā vai, izmantojot samierināšanās metodi, - šķīrējtiesā.
Jau ziņots, ka LNO kora arodbiedrība pauda neapmierinātību par darba samaksu, noslogotību, nekorektiem darba līgumiem un paziņoja, ka rīkos streiku. Arodbiedrībai atbalstu pauda arī LNO Simfoniskā orķestra neatkarīgā mākslinieku arodbiedrība un LNO solistu arodbiedrība.
LNO kora arodbiedrība vēlas atjaunot kora māksliniekiem arodbiedrības biedriem darba slodzi - 40 stundu darba nedēļu - un darba algu noteikt pilnā apmērā atbilstoši kora mākslinieku kvalifikācijai un kora mākslinieciskajam sniegumam. Tāpat arodbiedrība vēlas pārtraukt kora mākslinieku arodbiedrības biedru diskriminējošo noteikumu piemērošanu, slēdzot nepamatotus terminētus darba līgumus, kā arī vēlas pārtraukt nepamatotu pārbaudes laika nosacījumu iekļaušanu terminētajos darba līgumos, kas atkārtoti tiek slēgti ar kora māksliniekiem arodbiedrības biedriem.
Savukārt operas administrācija uzskata, ka arodbiedrības plānotais streiks ir nelikumīgs, tādēļ tā vērsās tiesā ar prasību atzīt LNO kora arodbiedrības streiku par nelikumīgu, jo kora arodbiedrība pirms streika pieteikšanas nav vērsusies pie darba devēja ar iesniegumu, kā to paredz Darba strīdu likums, un nav iepriekš rakstveidā formulējusi izvirzītās prasības.