A. Giļmans ir pārliecināts, ka nekādus krimināla rakstura pārkāpumus nav izdarījis. Viņš uzskata, ka DP šajā lietā nekādus pārkāpumus nekonstatēs, jo tajā "nekāda krimināla" neesot. A.Giļmans arī paudis nožēlu, ka tagad būs jātērē nodokļu maksātāju līdzekļi šīs lietas izmeklēšanai.
A.Giļmans arī skaidroja, ka pirmo reizi šis raksts tika publicēts pirms septiņiem gadiem un patlaban ticis tikai pārpublicēts. Līdz ar to rodas jautājums, kāpēc pirms septiņiem gadiem raksts nevienu neinteresēja, teica politiķis. Iepriekš viņš rakstu kādā portālā esot publicējis, jo tajā tika izteikti "nepareizi viedokļi", piemēram, ka deportācijas bija attaisnotas.
Politiķis ir pārliecināts, ka nekādus pārkāpumus nav izdarījis, bet gan paudis savu viedokli, kas lielā mērā ir balstīts arī uz citu cilvēku, kurus skārušas deportācijas, stāstīto. Savukārt šāda reakcija uz publikāciju norāda, ka Latvija esot "totalitāra valsts", uzskata Giļmans.
DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse – Krūmiņa informē, ka kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 74.1. panta - par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku noliegšanu vai attaisnošanu. Minētais likuma pants vainīgo personu paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu.
Process sākts, izskatot Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas valstiskās audzināšanas apakškomisijas iesniegumu.
Jau ziņots, ka Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija nosoda Giļmana izteikumus, kuros viņš noliedz PSRS veikto Latvijas iedzīvotāju deportāciju traģiskumu un uzsver, ka deportācijas organizējuši latviešu tautības cilvēki, iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.
Apakškomisijas deputāti pagājušajā nedēļā notikušajā sēdē nolēma aicināt DP pārbaudīt, vai politiķa izteikumos nav saskatāmi Krimināllikuma pārkāpumi - nacionālā naida kurināšana un noziegumu pret cilvēci attaisnošana, informēja apakškomisijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK).
"Izteikumi, kas zaimo neskaitāmu padomju varas nomocītu cilvēku piemiņu, nav un nevar kļūt par normu Latvijas sabiedrībā. Mēs aicinām žurnālistus, politiķus, sabiedriskā viedokļa veidotājus un citus pilsoņus būt nesaudzīgiem pret šāda veida visatļautību un darīt visu, lai Latvijas politiski represētajiem iedzīvotājiem šādus apvainojumus vairs nebūtu jāpiedzīvo," uzsvēra apakškomisijas priekšsēdētājs.
Apakškomisija īpaši vēršas pie krievu valodā rakstošiem un raidošiem plašsaziņas līdzekļiem, aicinot parādīt, ka Giļmana viedoklis ir rets izņēmums un kļūda, kuram nav atbalsta Latvijā dzīvojošo cittautiešu vidū.
"Vienlaikus vēlamies atvainoties Latvijas politiski represētajiem, ka šodien neatkarīgā Latvijas valstī ir pieļaujama šāda politiķu rīcība. Mūsu pienākums ir darīt visu, lai šādos gadījumos vainīgā persona tiktu saukta pie atbildības un padomju varas nomocīto cilvēku piemiņa tiktu aizstāvēta," atzīst Dzintars.
Kā ziņots, vairākos Krievijas medijos parādījušās publikācijas, attaisnojot Staļina deportācijas, un ar līdzīgiem komentāriem nācis klajā arī Giļmans, apšaubot 1941.gada 14.jūnija politisko represiju traģiskumu. Krieviski iznākošajā laikrakstā Čas Giļmans par mītiem nodēvē vairākas lietas, par ko Latvijā tiek runāts saistībā ar šīm represijām.