Valdības darba kārtībā iekļautajā rīkojuma projektā teikts: "..ja Saeima neiebilst pret apropriācijas palielināšanu, finanšu ministram uzdots palielināt Satiksmes ministrijai likumā "Par valsts budžetu 2011.gadam" noteikto apropriāciju resursiem par 57 600 000 latu ieguldījumu veikšanai airBaltic pamatkapitālā, izveidojot atsevišķu budžeta apakšprogrammu. Resursus pamatkapitāla palielināšanai kompensēs no airBaltic izsniegtā valsts aizdevuma."
Matīss apliecināja ‒ lai nodrošinātu airBaltic turpmāko darbību un attīstību, valdība uzdeva finanšu ministram izsniegt airBaltic valsts aizdevumu 67 miljonu latu apmērā, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tam neiebildīs. Valsts aizdevumu iecerēts izsniegt divās daļās, aizdevuma pirmo daļu 41,6 miljonu latu apmērā, bet aizdevuma otro daļu līdz 25,4 miljoniem latu, ja lidsabiedrības privātais akcionārs Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) neizpilda 2011.gada 3.oktobra noslēgto vienošanos starp lielākajiem akcionāriem.
"Lai realizētu šo scenāriju, valdība nolēma nodrošināt to saistību izpildi, kas paredzēta ar 3.oktobra vienošanos starp valdību un akcionāriem ‒ valdība nolēma ieguldīt aviokompānijā vēl 41,6 miljonus latu. Tātad, ieskaitot jau ieguldītos 16 miljonus latu, valdība nolēma piekrist palielināt pamatkapitālu par 57,6 miljoniem latu. Papildus tam, ja privātais akcionārs neieguldīs savu daļu airBaltic pamatkapitālā, Valsts kase varētu piešķirt aizdevumu kompānijai 25,4 miljonu latu apmērā," paskaidroja SM valsts sekretārs un uzsvēra, ka otrdien apstiprinātie kopējie valsts ieguldījumi aviokompānijā nepārsniedz tos ieguldījumus, kas bija paredzēti, apstiprinot 3.oktobra vienošanos, un valsts aizdevums tiks nodrošināts ar komercķīlu uz airBaltic preču zīmēm un debitoru parādiem un to pieaugumu.
Matīss atzina, ka valdībai ir lielas šaubas, vai airBaltic privātais akcionārs BAS līdz noteiktajam datumam ‒ 15.decembrim ‒ ieguldīs kompānijā paredzēto summu. "Izredzes ir nelielas, bet tas nav izslēgts," sacīja SM valsts sekretārs un informēja, ka par ieguldījumiem kompānijā tiks lemts vēl 22.decembrī airBaltic akcionāru sapulcē.
Matīss arī norādīja, ka otrdien valdība izskatīja airBaltic turpmākās attīstības scenāriju un atbalstīja to aviokompānijas valdes piedāvāto risinājumu, kas paredz kompānijas stabilizāciju un tālāk kompānijas attīstību.
airBaltic padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš pastāstīja, ka apstiprinātais airBaltic turpmākās darbības scenārijs paredz kompānijas stabilizāciju un restrukturizāciju. Liepiņš uzsvēra, ka aviokompānijas jaunā valde un tās vadītājs jau kopš darba sākšanas ir veikuši daudz pasākumu, lai stabilizētu uzņēmuma darbību un atgūtu piegādātāju un klientu uzticību.
Aviokompānijas padomes priekšsēdētājs arī minēja, ka valdības lēmums realizēt airBaltic stratēģiju, ļaus precizēt lidojumu virzienus, paaugstināt lidojumu efektivitāti un rentabilitāti, kā dēļ samazināsies "airBaltic" zaudējumi. "Svarīgi, ka nākamo triju mēnešu laikā airBaltic valde izstrādās detāl-biznesa plānu atbilstoši valdības apstiprinātajai kompānijas attīstības stratēģijai," teica Liepiņš.
airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pauda gandarījumu, ka Ministru kabinets pieņēmis lēmumu ļaut kompānijai tālāk attīstīties. "Patlaban koncentrēsimies uz biznesa plāna izstrādi," sacīja Gauss un apliecināja, ka valdības apstiprinātais airBaltic attīstības scenārijs tiks atspoguļots biznesa plānā. "Pamatā šis biznesa plāns paredzēs stabilizācijas, restrukturizācijas pasākumus, flotes atjaunošanu, mūsu lidojuma tīkla pārskatīšanu, lai koncentrētos uz maršrutiem, kas mums ir prioritāri," klāstīja aviokompānijas vadītājs un piebilda, ka kompāniju priecē fakts, ka neskaidrības posms par kompānijas nākotni ir pārvarēts. "Klientiem ir atgriezusies uzticība, ir nokārtoti rēķini ar piegādātājiem, kas iepriekš tika atlikti malā. Ar pārliecību gribētu teikt, ka airBaltic drīzākajā laikā stabilizēs savu darbību," uzsvēra Gauss.
Savukārt valdības nolīgtā finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš pavēstīja, ka pozitīvi vērtējama vienotā airBaltic vadības ‒ valdes, padomes un akcionāru ‒ darbība. Krastiņš arī norādīja, ka svarīgi saprast turpmāko akcionāru struktūru. "Par to valdība domā, un tas tiek plānveidīgi darīts ‒ mērķis ir atrast tādu stratēģisko partneri, ar kuru kopā attīstīt airBaltic. Tas nav jādara steigā, tas ir jādara plānveidīgi. Valdība, protams, par to domā, jo valdībai nav pašmērķis būt par 99% kapitāldaļu īpašnieci tikai tāpēc, ka tas ir patīkami," atzina Prudentia vadītājs.
Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija 30.novembrī iegādājās airBaltic privātajam akcionāram BAS piederošos 47,2% lidsabiedrības akciju. Akcijas iegādātas par to nominālvērtību – 224 453 latiem. Tādējādi valsts ir kļuvusi par 99,8% airBaltic akciju īpašnieci. Latvijas Krājbankai ieķīlātās akcijas ministrija iegādājās uz pirmpirkuma tiesību pamata.
Vienlaikus 3.oktobra vienošanās starp airBaltic akcionāriem vēl paliek spēkā – saskaņā ar to valsts turpinās ieguldīt līdzekļus lidsabiedrībā atbilstoši airBaltic biznesa plānam. Atbilstoši valdības lēmumam satiksmes ministrs ir nosūtījis vēstuli BAS ar aicinājumu turpināt pildīt noslēgto vienošanos un piedalīties jaunajā akciju emisijā 22.decembrī.
Valdība ar BAS pēc ilgām sarunām vienojās, ka airBaltic pamatkapitālā proporcionāli kopumā tiks ieguldīti nedaudz vairāk nekā 100 miljoni latu.
Patlaban airBaltic apmaksātais pamatkapitāls ir 475 615 latu. airBaltic dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri līdz šim bija Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder bijušajam airBaltic prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.