Tiesa spriedumā konstatējusi, ka ne Rīgas pilsētas izpilddirektora lēmums, ne tiesībsargājošo iestāžu atzinumi nesatur izvērtējumu par to, vai policija spēs novērst apdraudējumus, kas var rasties pasākuma norises laikā, kā arī nav atsevišķi vērtēta Freimaņa pieteiktā piketa ietekme uz sabiedriskās kārtības nodrošināšanu.
Tāpat tiesa konstatējusi, ka nav analizēts, kādus konkrētus apdraudējumus sabiedrības drošībai rada tieši Freimaņa organizētais pikets, vai šos apdraudējumus ir iespējams novērst un kādi resursi varētu būt nepieciešami apdraudējuma novēršanai.
"Līdz ar to iestāde, nemaz neveicot iespējamo apdraudējumu novēršanas iespēju izvērtējumu, nepamatoti lēma par pašu radikālāko pulcēšanās brīvības ierobežojumu ‒ aizliegumu rīkot piketu. Tādējādi tiesa nosprieda, ka iestādes lēmums ir prettiesisks un atceļams," teikts tiesas paziņojumā medijiem.
Spriedumu pašvaldība 30 dienu laikā var pārsūdzēt Augstākā tiesas Senātā, taču sūdzības iesniegšana neaptur Administratīvās rajona tiesas sprieduma izpildi.
Pirmdien tiesā savu sūdzību par Kalves lēmumu ir iesniegusi organizācija Daugavas vanagi Latvijā. Pagaidām nav zināms, kad tiesa šo sūdzību vērtēs.
Freimanis ar piketu pie Laimas pulksteņa plānojis pieminēt Baigā gada staļinisko upuru piemiņu. Šis pasākums bija ieplānots vienlaikus ar Daugavas vanagu gājienu ‒ no plkst.11 līdz 14. Freimaņa pieteiktajā pasākumā bija pieteikti desmit cilvēku.
Jau ziņots, ka Rīgas izpilddirektora pienākumu izpildītājs Māris Kalve nolēma neatļaut nevienu no pieteiktajiem 16.marta pasākumiem, lai izvairītos no iespējamām provokācijām un sabiedriskās drošības apdraudējuma.
Līdz šim sūdzības tiesā iesnieguši Freimanis, biedrība Apvienība pret nacismu un Daugavas vanagi Latvijā. Biedrības sūdzību tiesa skatīs otrdien.
(papildināta ar tiesas sprieduma pamatojumu)