Premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke aģentūrai LETA pavēstīja, ka ministram pieprasīti skaidrojumi saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par valsts budžeta līdzekļu tērēšanu apmaksāta mediju satura pirkšanai plašsaziņas līdzekļos. Rezolūcijā valdības vadītājs ir uzdevis sniegt detalizētu informāciju par iemesliem un argumentiem, kādēļ pieņemts šāds lēmums, kā arī par sasniegt iecerētajiem mērķiem, lai būtu pamats izvērtēt šādu līgumu lietderību.
Premjers no ministra atbildes gaida līdz 27.septembrim. Izglītības un zinātnes ministram ir jāsniedz informācija par visiem IZM, tās padotībā esošo iestāžu un kapitālsabiedrību noslēgtajiem reklāmas līgumiem ar masu medijiem, par līdzekļu avotiem pakalpojumu apmaksai, kā arī jāskaidro iepirkumu veikšanai piemērotā procedūra, stāstīja Panke.
Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane savukārt norādījusi, ka IZM, slēdzot līgumus ar medijiem par reklāmu izvietošanu, grauj valsts pārvaldes reputāciju. Valsts kanceleja asi nosoda šādu IZM rīcību, jo līgumu slēgšana ar medijiem par reklāmu izvietošanu veicina neuzticību visu valsts iestāžu komunikācijas praksei, kā arī kopumā grauj valsts pārvaldes reputāciju un uzticamību sabiedrības acīs, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Laine Kučinska.
Dreimane atgādināja, ka ir nodalītas skaidras robežas starp reklāmu izvietošanu un valsts iestāžu sadarbību ar masu medijiem, un šādi sadarbības principi ir jāievēro, nevis jārada mediju vidi kropļojošas iniciatīvas. "Valsts pārvalde strādā sabiedrības labā, un tas attiecas uz iestāžu saziņu ar sabiedrību, nepieļaujot situāciju, ka valsts resursi tiek izmantoti, lai nodrošinātu sev tīkama viedokļa atspoguļošanu," pauda ierēdne, piebilstot, ka valsts pārvaldei ir pienākums komunicēt ar masu medijiem tādā līmenī, lai nodrošinātu skaidru un saprotamu priekšstatu par virzītajām reformām bez papildu sadarbības līgumiem. Savukārt šādu līgumu esamība radot šaubas par konkrēto masu mediju objektivitāti.
Valsts kanceleja ir apņēmusies aicināt atbildīgās iestādes izvērtēt un novērst šādas situācijas.
IZM gan medijiem izplatītajā paziņojumā norāda, ka "saceltā ažiotāža uzskatāmi pierāda, ka arī ekspertu vidū nav izpratnes par to, ar ko atšķiras reklāma no informācijas un ar ko atšķiras politika no nozares aktualitātēm."
"Ministrija ir noslēgusi līgumus ar medijiem, kas atbilst radio pakalpojumu iepirkumam un informatīvai publicitātei drukātajos medijos, kuru mērķis ir informatīvi izglītojošu materiālu izplatīšana. IZM informē par izglītības jautājumiem un profesionālās izglītības iespējām, jo pēdējo gadu laikā profesionālā izglītība ir nepelnīti atstāta novārtā, to apvij stereotipi," teikts paziņojumā.
Ministrija arī norāda, ka profesionālās izglītības prestiža paaugstināšana ir viena no izglītības nozares prioritātēm - Ekonomikas ministrijas publicētajās darba tirgus izmaiņu prognozēs secināts, ka pie pašreizējām tendencēm tuvākajā nākotnē trūks profesionāli kvalificēta darbaspēka, inženieru, matemātiķu, kvalificētu lauksaimniecības speciālistu, taču būs humanitāro jomu speciālistu pārprodukcija.
IZM ziņojumā uzsvērusi, ka Finanšu ministrija eiro ieviešanas kampaņai tērē 170 000 latu, bet Kultūras ministrija tērējusi ap 300 000 latu, lai veidotu informatīvas filmas par XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem atvēlētajiem.
Latvijas Televīzija ziņoja, ka IZM informatīvajām kampaņām atsevišķos plašsaziņas līdzekļos nepilna pusgada laikā tērējusi teju 20 tūkstošus latu.
(pievienota 7.-10.rindkopa)