papildināta (17:57) - Iesniegumu ST par referenduma likumības apstrīdēšanu parakstīs NA un Vienotības deputāti

suds a ne prezidends.

Visu vakaru manēžā klauni Imantiņš un Raivītis! Aplausi dāmas un kungi!

Tā stulbā balsošana Tēvzemē ir rotaļa ar pašu velnu!

Es gan negribu referendumu,jo tiek izmesta nauda 2 miljoni,kā rezultātā atkal vajadzēs kaut kam nogriezt,vai vēl trakāk kau kur samazināt darbinieku skaitu,.tad var gadīties ,ka tieši mans bērns un vēl daudzi citi paliek bez darba un viņš man jāuztur ar manu pensiju,vai viņš aizbrauc uz citu valsti strādāt un atpakaļ neatbrauc.

Pareizi

PĒC PADOMJU STATISTIKAS DATIEM, IMIGRANTU PLŪSMA LATVIJĀ SEVIŠĶI LIELA BIJA 1953. UN 1956. GADĀ. MIGRANTI LATVIJĀ 1944 – 1989. DOKUMENTI. R.: LATVIJAS VALSTS ARHĪVS, 2004, 38., 142., 243. LATVIJAS LIKUMI NOSAKA, KA PILSONĪBAS SAŅEMŠANAI PRETENDENTAM IR NEPIECIEŠAMS LEGĀLS IENĀKUMU AVOTS, VISMAZ PIECI GADI NODZĪVOTI LATVIJĀ, UZTICĪBAS ZVĒRESTS, ZINĀT VALSTS HIMNU, KAROGU UN SATVERSMI UN GALVENOS LATVIJAS VĒSTURES FAKTUS, KĀ ARĪ SAPRAST UN BŪT SPĒJĪGAM RELATĪVI VIENKĀRŠI IZTEIKTIES LATVIEŠU VALODĀ. TĀDAM DIVU STUNDU PĀRBAUDĪJUMAM VAR SAGATAVOTIES AR ĪPAŠA BUKLETA PALĪDZĪBU, KURĀ IR JAUTĀJUMI UN MATERIĀLS AR TAJĀM IETVERTAJĀM ATBILDĒM UZ ŠIEM JAUTĀJUMIEM. SABIEDRĪBAS INTEGRĀCIJAS LIETU MINISTRS NILS MUIŽNIEKS: „VIEN NEDAUDZ PASAULES VALSTIS IR BIJUŠAS PAKĻAUTAS TIK INTENSĪVAI NOVĒROŠANAI – 1992. GADĀ APVIENOTĀS NĀCIJAS SŪTĪJA MISIJU, LAI IZMEKLĒTU KRIEVVALODĪGO STĀVOKLI, EIROPAS DROŠĪBAS UN SADARBĪBAS ORGANIZĀCIJAS MISIJA DARBOJĀS NO 1993. LĪDZ 2001. GADAM, EDSO AUKSTAIS KOMISĀRS NACIONĀLO MINORITĀŠU JAUTĀJUMOS LATVIJU IR APMEKLĒJIS GANDRĪZ VAI BIEŽĀK PAR JEBKURU CITU VALSTI [..] EIROPAS PADOME 2001. GADĀCILVĒKTIESĪBU UZRAUDZĪŠANU PĀRTRAUCA UN LĪDZ ŠAI DIENAI AR LATVIJU TURPINA PĒCUZRAUDZĪBAS DIALOGU, ES VELTA DAUDZ UZMANĪBAS INTEGRĀCIJAS POLITIKAI UN LATVIJAS KRIEVIEM.” („KRIEVI LATVIJĀ – VĒSTURE, PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA UN PERSPEKTĪVA”, LEKCIJA TĪBINGENES UNIVERSITĀTĒ VĀCIJĀ, 2004. G. 8. NOVEMBRĪ.) MUIŽNIEKS IR BIJIS ARĪ LATVIJAS CILVĒKTIESĪBU UN ETNISKO STUDIJU CENTRA DIREKTORS.

cimdaru ara .nav atbisstos savvam amatam,

PĒC PADOMJU STATISTIKAS DATIEM, IMIGRANTU PLŪSMA LATVIJĀ SEVIŠĶI LIELA BIJA 1953. UN 1956. GADĀ. MIGRANTI LATVIJĀ 1944 – 1989. DOKUMENTI. R.: LATVIJAS VALSTS ARHĪVS, 2004, 38., 142., 243. LATVIJAS LIKUMI NOSAKA, KA PILSONĪBAS SAŅEMŠANAI PRETENDENTAM IR NEPIECIEŠAMS LEGĀLS IENĀKUMU AVOTS, VISMAZ PIECI GADI NODZĪVOTI LATVIJĀ, UZTICĪBAS ZVĒRESTS, ZINĀT VALSTS HIMNU, KAROGU UN SATVERSMI UN GALVENOS LATVIJAS VĒSTURES FAKTUS, KĀ ARĪ SAPRAST UN BŪT SPĒJĪGAM RELATĪVI VIENKĀRŠI IZTEIKTIES LATVIEŠU VALODĀ. TĀDAM DIVU STUNDU PĀRBAUDĪJUMAM VAR SAGATAVOTIES AR ĪPAŠA BUKLETA PALĪDZĪBU, KURĀ IR JAUTĀJUMI UN MATERIĀLS AR TAJĀM IETVERTAJĀM ATBILDĒM UZ ŠIEM JAUTĀJUMIEM. SABIEDRĪBAS INTEGRĀCIJAS LIETU MINISTRS NILS MUIŽNIEKS: „VIEN NEDAUDZ PASAULES VALSTIS IR BIJUŠAS PAKĻAUTAS TIK INTENSĪVAI NOVĒROŠANAI – 1992. GADĀ APVIENOTĀS NĀCIJAS SŪTĪJA MISIJU, LAI IZMEKLĒTU KRIEVVALODĪGO STĀVOKLI, EIROPAS DROŠĪBAS UN SADARBĪBAS ORGANIZĀCIJAS MISIJA DARBOJĀS NO 1993. LĪDZ 2001. GADAM, EDSO AUKSTAIS KOMISĀRS NACIONĀLO MINORITĀŠU JAUTĀJUMOS LATVIJU IR APMEKLĒJIS GANDRĪZ VAI BIEŽĀK PAR JEBKURU CITU VALSTI [..] EIROPAS PADOME 2001. GADĀCILVĒKTIESĪBU UZRAUDZĪŠANU PĀRTRAUCA UN LĪDZ ŠAI DIENAI AR LATVIJU TURPINA PĒCUZRAUDZĪBAS DIALOGU, ES VELTA DAUDZ UZMANĪBAS INTEGRĀCIJAS POLITIKAI UN LATVIJAS KRIEVIEM.” („KRIEVI LATVIJĀ – VĒSTURE, PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA UN PERSPEKTĪVA”, LEKCIJA TĪBINGENES UNIVERSITĀTĒ VĀCIJĀ, 2004. G. 8. NOVEMBRĪ.) MUIŽNIEKS IR BIJIS ARĪ LATVIJAS CILVĒKTIESĪBU UN ETNISKO STUDIJU CENTRA DIREKTORS.

JUKA RISLAKI, MALDINĀŠANA: LATVIJAS GADĪJUMS, IZDEVNIECĪBA: „JUMAVA”, 2008, 39-42. LPP. 1. NODAĻA VAI MINORITĀTES, SEVIŠĶI KRIEVI, LATVIJĀ TIEK DISKRIMINĒTAS? VAI VIŅIEM IR ĪPAŠI GRŪTI KĻŪT PAR PILSOŅIEM? VAI VIŅIEM IR POLITISKĀS TIESĪBAS? […] KATRAI TAUTAI IR TIESĪBAS… IR BIJUŠI MĒĢINĀJUMI BALTIJAS VALSTĪM ŠĪS TIESĪBAS, KĀDAS IR VISĀM VALSTĪM, LIEGT. APELĒJOT PIE ŠĀDAS „APSPIEŠANAS”, KRIEVIJA PRET LATVIJU UN IGAUNIJU VISĀ ŠO VALSTU ATJAUNOTĀS NEATKARĪBAS LAIKĀ VEIKUSI PROPAGANDAS KARU; UN TĀDAS ORGANIZĀCIJAS KĀ EIROPAS DROŠĪBAS UN SADARBĪBAS ORGANIZĀCIJA (EDSO), EIROPAS PADOME (EP) UN ES IR PĀRRAUDZĪJUŠAS UN „DEVUŠAS PADOMUS” – VAI DRĪZĀK GAN PAVĒLES – PAR ATTIECĪGAJIEM JAUTĀJUMIEM. IESPĒJAMS, KA TAS VAIRĀK PAR VISU CITU IR VAIROJIS PRET ES JŪTAS BALTIJAS VALSTĪS. INTERESANTI ARĪ NOVĒROT, KA IKREIZ, KAD KRIEVIJA UN LATVIJAS KRIEVU EIROPARLAMENTĀRIEŠI SĀK JAUNU PRETLATVIJAS KAMPAŅU, DAŽAS RIETUMU ZIŅU AĢENTŪRAS UN LAIKRAKSTI TAI PIEVIENOJAS, STĀSTOT, KĀ LATVIEŠI IR „PIEVILKUŠI SKRŪVES” SAVIEM LIKUMIEM UN KĀ MINORITĀTES TIEK APSPIESTAS. APLŪKOSIM ŠO JAUTĀJUMU TUVĀK AR NESENA RAKSTA PALĪDZĪBU AMERIKAS PRESĒ. […] TURPMĀK VĒL

IZDEVNIECĪBA "JUMAVA" LAIDUSI KLAJĀ JUKAS RISLAKI GRĀMATU "MALDINĀŠANA: LATVIJAS GADĪJUMS". NO ANGĻU VALODAS TULKOJIS DIDZIS MEĻĶIS. RIETUMU UN KRIEVIJAS PLAŠSAZIŅU LĪDZEKĻI NEMITĪGI IZPLATA NOTURĪGAS BAUMAS: "LATVIEŠU SARKANIE STRĒLNIEKI PALĪDZĒJA ĻEŅINAM SAGRĀBT VARU KRIEVIJĀ", "LATVIEŠI BIJA NACISTISKI NOSKAŅOTI UN NOSLEPKAVOJA SAVĀ ZEMĒ DZĪVOJOŠOS EBREJUS JAU PIRMS VĀCIEŠU IENĀKŠANAS 1941. GADĀ", "FAŠISMS ATDZIMIS UN RAUJAS PIE VARAS MŪSDIENU LATVIJĀ", "LATVIJĀ APSPIEŽ KRIEVU MINORITĀTI". SOMU ŽURNĀLISTS UN RAKSTNIEKS JUKA RISLAKI ŠAJĀ GRĀMATĀ PĒTA DAŽĀDUS APGALVOJUMUS SAISTĪBĀ AR LATVIJU UN PIEDĀVĀ SAVU SKATU UZ LATVIJAS VĒSTURI UN MŪSDIENĀM. BALSTĪDAMIES UZ ORIĢINĀLAVOTIEM UN SAVIEM VĒROJUMIEM, VIŅŠ ATSPĒKO UN LABO AČGĀRNAS ZIŅAS UN TĪŠUS MELUS. ANALĪZE PALĪDZ ARĪ IZPRAST, KĀPĒC MAZĀ UN MILITĀRI VĀJĀ LATVIJA DAŽĀDĀS APTAUJĀS TIK ILGI BIJUSI KRIEVIJAS IENAIDNIEKS NUMUR VIENS. JUKA RISLAKI IR KĀDREIZĒJAIS SOMU LAIKRAKSTA HELSINGIN SANOMAT KORESPONDENTS BALTIJAS VALSTĪS UN SARAKSTĪJIS VAIRĀKAS GRĀMATAS PAR SOMIJU UN BALTIJAS VALSTU VĒSTURI UN IZLŪKOŠANU. BŪDAMS PIEREDZĒJIS RAKSTNIEKS AR KRITISKU SKATU, VIŅŠ IR LABS GIDS CEĻOJUMĀ PA LATVIJAS VĒSTURI UN DEZINFORMĀCIJAS KRĒSLAINO PASAULI. „MALDINĀŠANA: LATVIJAS GADĪJUMS” SARAKSTĪTS, GALVENOKART DOMĀJOT PAR LASĪTĀJIEM ASV, TOMĒR ARĪ LATVIEŠU LASĪTĀJI ATRADĪS JAUNAS UN INTERESANTAS ZIŅAS. ŠĪ GRĀMATA JAU IZNĀKUSI ANGĻU UN SOMU VALODĀ. JUKA RISLAKI, MALDINĀŠANA: LATVIJAS GADĪJUMS, IZDEVNIECĪBA: „JUMAVA”, 2008, 39-42. LPP. 1. NODAĻA VAI MINORITĀTES, SEVIŠĶI KRIEVI, LATVIJĀ TIEK DISKRIMINĒTAS? VAI VIŅIEM IR ĪPAŠI GRŪTI KĻŪT PAR PILSOŅIEM? VAI VIŅIEM IR POLITISKĀS TIESĪBAS? […] KATRAI TAUTAI IR TIESĪBAS… JĀATCERAS, KA PĒC 1945. GADA, KAD BRITI, FRANČI, BEĻĢI UN HOLANDIEŠI PLŪDA ĀRĀ NO SAVĀM KOLONIJĀM, KRIEVI SAVĒJĀS PLŪDA IEKŠĀ. 1949. GADA ŽENĒVAS KONVENCIJA AIZLIEDZA OKUPĒTAJĀS TERITORIJĀS IZMITINĀT CIVILIEDZĪVOTĀJUS. PĒC TAM LATVIJAS PĀRKRIEVOŠANA PIEŅĒMĀS SPĒKĀ UN IMIGRANTU PLŪSMU ORGANIZĒJA PSKP UN PADOMJU VALDĪBA. TĀPĒC, 1991. GADĀ VALSTIJ ATGŪSTOT NEATKARĪBU, VARĒJA TEIKT, KA PADOMJU ĒRAS IENĀCĒJI LATVIJĀ IR NELIKUMĪGI. LATVIJAS VALDĪBAS PIEŠĶIRTĀ PILSONĪBA KRIEVIEM BŪTU UZTVERAMA VAIRĀK KĀ HUMĀNA PRETIMNĀKŠANA, NEVIS PAŠSAPROTAMAS TIESĪBAS. JĀSAPROT, KA PILSONĪBA NEPIEDER PIE IEDZIMTĀM, PERSONISKĀM TIESĪBĀM; KATRAI VALSTIJ IR TIESĪBAS NEATKARĪGI IZLEMT, AR KĀDIEM NOTEIKUMIEM TĀ PIEŠĶIR – VAI LIEDZ – PILSONĪBU SAVĀ ZEMĒ MĪTOŠIEM ĀRZEMNIEKIEM. REGLAMENTĒJOŠIE PILSONĪBAS LIKUMI, SASKAŅĀ AR APVIENOTO NĀCIJU ORGANIZĀCIJU, PIEDER PIE VALSTS IEKŠĒJĀM LIETĀM, UN CITAS VALSTIS TAJOS JAUKTIES NEDRĪKST, ARĪ ANO NE. VALSTIJ NAV JĀPASKAIDRO, KĀPĒC TĀ LIEDZ PAVALSTNIECĪBU, UN VALSTIS TO PARASTI ARĪ NESKAIDRO. TOMĒR NO LATVIJAS ŠĀDI PASKAIDROJUMI TIEK PIEPRASĪTI NEMITĪGI, UN TIE DAŽI KRIEVI, KURIEM LIEGTA PILSONĪBA, SAVAS PRASĪBAS VISPIRMS IESNIEDZ LATVIJAS, BET PĒC TAM STARPTAUTISKAJĀS TIESĀS. VIENS PIEMĒRS NO DZĪVES. KRIEVU MILITĀRISTU ĢIMENE, KURAS LOCEKĻI, NEINFORMĒJOT LATVIJAS VARAS IESTĀDES, SLEPUS PIEŅĒMA KRIEVIJAS PILSONĪBU, SAŅĒMA KRIEVIJAS PASES UN TOMĒR PIEPRASĪJA LATVIJĀ NEPILSOŅU STATUSU, TIESĀJĀS AR LATVIJAS VALSTI VAIRĀK NEKĀ DESMIT GADUS. 2007. GADĀ VIŅI ZAUDĒJA PRĀVU EIROPAS CILVĒKTIESĪBU TIESĀ, LAI GAN KRIEVIJA VIŅUS ATBALSTĪJA. LATVIJAI NENĀCĀS MAKSĀT PIEPRASĪTO SUMMU, TOMĒR VIŅIEM TIKA ATĻAUTS PALIKT LATVIJĀ. VISUR PASAULĒ IR ARĪ NORMĀLI NO PILSONĪBAS LŪDZĒJIEM PRASĪT VALSTĪ NODZĪVOT ZINĀMU SKAITU GADU, PIERĀDĪT PIEŅEMAMU PRASMI LIETOT ŠĪS ZEMES VALODU UN PIEDEVĀM, LAI VIŅI IR LOJĀLI VAI VISMAZ NAV NAIDĪGI PRET ATTIECĪGO VALSTI.

LATVIJAS AVĪZE, 9.05.2006. EDVARDS ANDERSS KOMENTĒ, KA DAŽI NO ŠIEM APTAUJAS RĪKOTĀJIEM „GALĪGI NAV ŅĒMUŠI VĒRĀ, KA SITUĀCIJA IR PILNĪGI ASIMETRISKA. JA KRIEVI LATVIJĀ PĒC DAŽĀM PAAUDZĒM KĻŪS TIK TĀLU ASIMILĒTI, KA AIZMIRSĪS SAVU VALODU UN KULTŪRU, TAS PASAULEI NEBŪS NEKĀDS ZAUDĒJUMS, JO IR MILZĪGA FEDERĀCIJA AR 140 MILJONIEM KRIEVISKI RUNĀJOŠO. BET, JA LATVIEŠI KĻŪS TIK ASIMILĒTI, VIŅU VALODA, UN KULTŪRA IZZUDĪS, TĀPAT KĀ PIRMS TAM IZZUDUŠAS TRĪS CITAS BALTU KULTŪRAS. PASAULE ŠO PRINCIPU SAPROT ATTIECĪBĀ PRET APDRAUDĒTIEM DZĪVNIEKIEM UN AUGIEM; TĀPĒC VAĻU ĶERŠANA IR STINGRI AIZLIEGTA, BET SIĻĶU ZVEJA NE. VAI GAN PASAULE VAR NODROŠINĀT ŠĀDU AIZSTĀVĪBU DZĪVNIEKIEM UN AUGIEM, BET LIEGT TO CILVĒKIEM? ANDERSA E-PASTS, 17.08.2007.

2003. VEIKTS PĒTĪJUMS ATKLĀJ, KA LATVIJĀ VAR IZDZĪVOT, PROTOT TIKAI KRIEVU VALODU. UZDOTAIS JAUTĀJUMS BIJA: „KĀDU VALODU LATVIJĀ DZĪVOJOŠIE NEPILSOŅI LIETO IKDIENĀ?” REZULTĀTI: „PĀRSVARĀ KRIEVU” – 73,6%; „GAN KRIEVU, GAN LATVIEŠU” – 20,8%; „PĀRSVARĀ LATVIEŠU” – 3,8%; „CITAS VALODAS” VAI NAV ATBILDĒTS – 1,8%. LATVIJAS AVĪZE, 03.01.2004

PĒC PĒDĒJĀS PADOMJU TAUTAS SKAITĪŠANAS DATIEM 1989. GADĀ, 62,4% IEDZĪVOTĀJU PRATA RUNĀT LATVISKI UN 81,6% - KRIEVISKI. MIGRANTI LATVIJĀ 2004, 96.

vēl var palasīt intervijas: http://www.diena.lv/izklaide/juka-rislaki-vel-ticu-ka-latviesi-ir-kulturas-tauta-667722 JUKA RISLAKI, MALDINĀŠANA: LATVIJAS GADĪJUMS, IZDEVNIECĪBA: „JUMAVA”, 2008, 53. LPP. 2. NODAĻA VAI KRIEVIEM IR LIEGTS LIETOT SAVU VALODU LATVIJAS SABIEDRĪBĀ UN SKOLĀS? ARĪ ŠIS JAUTĀJUMS BIEŽI TIEK UZDOTS AČGĀRNI: VAI LATVIJA IR DARĪJUSI VISU IESPĒJAMO, LAI SAVIEM KRIEVIEM IEMĀCĪTU LATVIEŠU VALODU UN VIŅUS INTEGRĒTU SABIEDRĪBĀ? PREZIDENTS PUTINS 2001. GADA ZIEMASSVĒTKU UZRUNĀ MUDINĀJA KRIEVUS UN KRIEVVALODĪGOS PIEPRASĪT SAVAI VALODAI OFICIĀLU STATUSU UN KVOTAS PĀRSTĀVNIECĪBAI BALTIJAS VALSTU PĀRVALDES STRUKTŪRĀS. MĒRĶIS BŪTU SABIEDRĪBA, KURU OFICIĀLI ŠĶIRTU VALODAS UN TAUTĪBAS ROBEŽA. 2006. GADĀ HELSINGIN SANOMAT ARĪ ŠĶITA ATBALSTĀM TĀDU PAŠU DOMU, BALTIJAS VALSTĪM IESAKOT BEĻĢIJAS MODELI. PROTI, TAS NOZĪMĒTU, KA VALSTS SADALĪTOS DIVĀS DAĻĀS, KURAS SAVĀ STARPĀ IR NAIDĪGAS, LAI GAN ATTIECĪGĀS MINORITĀTES BEĻĢIJĀ DZĪVOJUŠAS GADSIMTIEM ILGI (ATŠĶIRĪBĀ NO LATVIJAS KRIEVIEM). MASKAVA DEDZĪGI AIZSTĀV KRIEVU VALODAS POZĪCIJAS BALTIJAS VALSTĪS, JO BIJUŠAJĀ PADOMJU SAVIENĪBĀ TĀS LIETOJUMS IET MAZUMĀ. KĀDREIZĒJO PADOMJU REPUBLIKU VIDŪ (PAPILDUS KRIEVIJAI) KĀ VALSTS VALODA TĀ IR TIKAI BALTKRIEVIJĀ. 164 MILJONIEM CILVĒKU KRIEVU VALODA IR DZIMTĀ, 114 MILJONIEM – OTRĀ VALODA. TUVĀKAJOS ČETRDESMIT GADOS KRIEVU VALODU APSTEIGS PORTUGĀĻU VALODA, KĻŪDAMA PAR CETURTO PASAULĒ VAIRĀK RUNĀTO VALODU. 2006. GADA JANVĀRĪ KONSERVATĪVAIS BRITU LAIKRAKSTS THE DAILY TELEGRAPH RAKSTĪJA: „ŠAJĀS BALTIJAS VALSTĪS, KAS NU IR ES LOCEKLES, IR KRIEVU MINORITĀTES (LATVIJAS GADĪJUMĀ – TIK TIKKO MINORITĀTE). KRIEVIEM TUR KĀ KULTŪRAS NESĒJIEM BŪTU JĀMĀCĀS BALTIEŠU VALODAS, KO KRIEVI PIE LABĀKĀS GRIBAS NEVAROT UZTVERT NOPIETNI. SAVUKĀRT EIROPAS PARLAMENTS IR DĪVAINI KLUSS PAR ŠĀDU VALODU APSPIEŠANU, LAI GAN TURCIJAS KURDU DĒĻ TAS LEC VAI NO BIKSĒM LAUKĀ.” ŠO CIVILIZĒTO BRITU VIEDOKLI ES NEKOMENTĒŠU.

Līdzšinējais Latvijas politiskais kurss ilgstoši bijis tik nelīdzsvarots un labvēlīgs starptautiskā biznesa interesēm, ka Latvija faktiski pārvērsta par šo alkatīgo interešu koloniju ar minimālām, lielākoties tīri simboliskām suverēnas valsts pazīmēm. Iedomātas brīvās tirdzniecības ideoloģijas vārdā ir likvidētas vai paralizētas daudzas tautas attīstībai nepieciešamās tautsaimniecības un citu jomu nozares, veselas jomas vairs nekalpo sabiedrībai, bet ir pārvērstas par savtīgu interešu peļņas izspiešanas avotiem. Vairākas jomas, kā banku sektors, tirdzniecība un citas, ir pilnīgi nodotas ārvalstu kontrolē. Šo nozaru peļņa no Latvijas aizplūst. Sekas tam ir tikai likumsakarīgas: hronisks ārējās tirdzniecības bilances iztrūkums, Latvijas resursu izpārdošana, Latvijas depopulācija, demogrāfiskā katastrofa, masveida aizbraukšana no valsts, masveida bezdarbs, sociālā netaisnība un noslāņošanās, nabadzība, noziedzība, pelēkā un melnā ekonomika, krāpnieciski izraisīta parādu krīze, dabas bagātību barbariska, nesaimnieciska izlaupīšana, nolaista, pussabrukusi infrastruktūra, slikti tautas veselības rādītāji un sarūkošs vidējais mūža ilgums, depresija, cilvēku grimšana atkarībās un psihiskās slimībās, ticības zudums sev, valstij, cilvēciskajiem ideāliem un nākotnei. Faktiski jāatzīst un jāceļ trauksme, ka notiek mērķtiecīgs, pret Latvijas iedzīvotājiem vērsts genocīds, un Latvija kļuvusi par valsti, kas negudras politikas un negatīvu dominējošo vērtību iespaidā aprij pati sevi.