Grozījumu mērķis bija nodrošināt iespēju, ka studiju virzienu un augstskolu un koledžu akreditācijas organizēšanu var veikt IZM, obligāti neslēdzot līgumu ar kādu institūciju, kura piedalījusies konkursā. Noteikumi paredz, ka augstskolu un koledžu studiju virzienu akreditācijas norisi organizē IZM vai tās pilnvarota institūcija.
Tādējādi ministrija uzņemtos funkcijas, kuras bija paredzēts deleģēt Vācijas augstākās izglītības akreditācijas aģentūrai ASIIN. Atklāto konkursu par pilnvaroto institūciju, kas organizētu augstskolu, koledžu un studiju virzienu novērtēšanu, ministrija varētu noslēgt bez rezultāta, līdz ar to deleģēšanas līgums ar Vācijas augstākās izglītības akreditācijas aģentūru ASIIN netiktu noslēgts. Deleģēšanas līguma skatīšana no valdības darba kārtības tika atsaukta, jo tas zaudējis aktualitāti.
Kā akcentē ministrija, tādējādi tiek nodrošināta ātrāka studiju virzienu akreditācijas procedūra. Noteikumi nodrošinās arī atsevišķu studiju virzienu un augstskolu un koledžu akreditācijas procedūru norisi saprātīgā termiņā.
IZM līdz šā gada 1.augustam būs jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informatīvais ziņojumu par to, kā no 2014.gada 1.janvāra, pamatojoties uz augstskolas vai koledžas iesniegumu, tiks organizēta un veikta augstskolu un koledžu, kā arī studiju virzienu akreditācija, izmantojot Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (EQAR) reģistrētas Eiropas kvalitātes nodrošināšanas aģentūras.
Savukārt Ministru kabinetā informācija par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas aģentūru reģistra darbību, ietverot tajā veicamos pasākumus, lai nodrošinātu vismaz vienas Latvijas institūcijas iekļaušanu šajā reģistrā, ministrijai būs jāiesniedz līdz šā gada 30.maijam.
IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa pēc sēdes žurnālistiem sacīja, ka pieņemtie lēmumi valdībā ļaus akreditācijas komisijai nekavējoties uzsākt darbu. Nākamnedēļ būšot preses brīfings, kurā informēs par to, kā notiks akreditācijas komisijas sēdes.
Liepiņa pagaidām vēl nevarēja pateikt, kas no ministrijas puses būs reālie darba veicēji. Viņa norādīja, ka ministrija to vērtēs un atradīs risinājumu, kā to nodrošināt.
Runājot par to, kā tiks izmantoti apšaubītie Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai rezultāti, Liepiņa norādīja, ka padome līdz piektdienai apņēmusies iesniegt nepieciešamos dokumentus, kuras tad ministrija varēs vērtēt, kas no tā ir piemērojams. Viņa arī atzīmēja, ka akreditācijas maksas pakalpojuma cenrādis paredz arī ekspertu šo rezultātu papildu pārbaudei.
Taujāta, ko šis lēmums nozīmē reformu plāniem, kas bija izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, Liepiņa norādīja, ka tie apstiprina to esību. Viņa sacīja, ka mērķis ir tas pats, bet ceļš, kā līdz tam nonākuši, nedaudz atšķiras.
Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Mikus Dubickis sacīja, ka studenti ir apmierināti ar šo lēmumu, jo akreditācija beidzot tiks uzsākta. "Mēs esam ļoti priecīgi, ka studentiem būs iespēja saņemt valsts atzītus diplomus, ka tām programmām, kuras ir akreditējamas, nekavējoties tiks uzsākta akreditācija. Tagad tas ir iespējams pēc valdības lēmuma," teica Dubickis.
Arī AIP vadītājs Jānis Vētra bija apmierināts ar valdībā pieņemto lēmumu. "Pie pašreizējās situācijas, kādā mēs bijām nonākuši, kāda tā bija izveidojusies, tas būtu uzskatāms par normālu risinājumu un, ja tas ir 2013.gada risinājums, tur nekādas pretenzijas īpaši nevarētu būt," teica Vētra. Viņš pauda pārliecību, ka tūlīt sāksies aktīvs darbs akreditācijas komisijā. "Akūtā stāvokļa situācija, manuprāt, ir atrisināta. Par turpmākiem risinājumiem nepieciešamas vēl papildu diskusijas," sacīja AIP priekšsēdētājs, norādot, ka konceptuālais uzstādījums par virzību atvērtu akreditācijas sistēmu ir atbalstāms.
Jau ziņots, ka IZM nāca klājā ar priekšlikumu, ka pati varētu uzņemties studiju virzienu akreditācijas darba organizēšanu līdz šā gada beigām, lai nodrošinātu Eiropas Sociālā fonda projektā Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai vērtēto programmu un licenzēto, bet vēl neakreditēto studiju programmu akreditāciju.
Prioritāri akreditācija tiks nodrošināta tām 54 studiju programmām, par kuru īstenošanu izsniegta licence, bet kurām nav veikta pirmreizējā akreditācija.
Ministrijas piedāvātais nākotnes risinājums par to, kā notiktu regulārās akreditācijas, varētu būt tāds, ka augstskolas varētu izvēlēties EQAR kādu no 28 reģistrētajām Eiropas akreditācijas institūcijām. Tādējādi šī sistēma tiktu padarīta atvērta.
Uz atvērto sistēmu akreditācijas procesā, kas būs atbilstoša Eiropas standartiem un brīva no interešu konfliktiem, plānots pakāpeniski pāriet ar 2014.gadu. Ministrija esot gandarīta par šādu risinājumu un uzsver, ka tas ieviesīs augstus standartus akreditācijas procesa organizēšanā. Šāda prakse akreditācijas procesā tiekot izmantota arī citās valstīs. Paralēli tiek paredzēta iespēja veidot nacionālu akreditācijas institūciju, kura atbilst EQAR izvirzītajiem kritērijiem, norāda IZM.
Tāpat vēstīts, ka saskaņā ar MK noteikumiem Studiju akreditācijas komisija izskata augstskolas vai koledžas iesniegto iesniegumu par studiju virziena akreditāciju, izveido studiju virziena novērtēšanas komisiju un apstiprina tās sastāvu, pieņem lēmumu par attiecīgā studiju virziena akreditāciju, apstiprina pilnvarotās institūcijas izstrādāto studiju virziena novērtēšanas organizatoriskā procesa metodiku.
Studiju akreditācijas komisijā deleģēti pārstāvji no IZM, Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Koledžu asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Studentu apvienības, Rektoru padomes, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas. Studiju akreditācijas komisijas vadītāja ir IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Inese Stūre, bet komisijas priekšsēdētājas vietnieks - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Andris Vanags.
(ziņa papildināta ar 7.-12.rindkopu)