Par to žurnālistus informēja airBaltic valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis - Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss.
Padomē no valsts puses ievēlēti Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes loceklis Gints Kiršteins, Raitis Tukāns, Niks Bulmanis, kuri jau iepriekš darbojušies airBaltic padomē, kā arī Karls Ginters Solingers, kurš iepriekš ilgstoši darbojies airBaltic un arī aviokompānijā SAS. Solingeram joprojām pieder viena airBaltic akcija.
Savukārt privātos akcionārus pārstāvēs Latvijas Krājbankas valdes loceklis Mārtiņš Zalāns un Krievijas pilsonis finansists Andrejs Kutasins. airBaltic privātā akcionāra - Baltijas Aviācijas sistēmu (BAS) - valdes locekle Inga Piterniece žurnālistiem teica, ka Kutasins kopš 1996.gada ieņēmis ievērojamus amatus Krievijas banku sistēmā un ir labs finansists. Brīdī, kad gaidāma airBaltic restrukturizācija un jāstabilizē situācija kompānijā, ir būtiski, ka padomē ir cilvēks ar šādām finanšu zināšanām, norādīja Piterniece.
Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Kiršteins.
Uzreiz tika sasaukta arī jaunievēlētās airBaltic padomes sēde, kurā iecelti divi valdes locekļi - airBaltic operāciju vadības direktore Laila Odiņa un bijušais investīciju baņķieris Vitolds Jakovļevs. Jakovļevs savulaik ieņēmis SIA Holdinga kompānija Felix valdes priekšsēdētāja amatu.
Kopumā aviokompānijas valdē būs trīs valdes locekļi iepriekšējā viena vietā - trešo valdes locekli paredzēts iecelt tuvākajās dienās. "Patlaban notiek izšķiršanās starp labākajiem un vēl labākajiem. Loks ir zināms, pašlaik notiek sarunas," teica Kiršteins.
Amatu šodien zaudējis ilggadējais airBaltic vadītājs Bertolts Fliks, kurš par atkāpšanos paziņoja akcionāru sapulces laikā.
Runājot par valdes priekšsēdētāju, Kiršteins teica, ka tas tiks izvēlēts, kad būs iecelti visi trīs valdes locekļi. Taču jau patlaban valde esot lemtspējīga. Piterniece norādīja, ka svarīgi ir gan saglabāt pēctecību, lai kompānijas vadībā paliek cilvēki, kas pārzina kompāniju un var turpināt ikdienas operācijas, gan arī iepludināt svaigas asinis, lai būtu cits un svaigs skatījums.
Kiršteins prognozēja, ka airBaltic vadītājs būs tieši šis trešais, pagaidām vēl neizvēlētais valdes loceklis. Vaicāts par Odiņu, par kuru izskanēja informācija, ka viņu virzīs valdes priekšsēdētāja amatam, Matīss norādīja, ka "nav izslēgts tāds vai citādāks risinājums". Patlaban, kamēr neesot ievēlēta visa valde, esot pāragri spriest par šo jautājumu.
Kiršteins arī norādīja, ka airBaltic padome nav gatava iecelt valdi uz īsu brīdi un patlaban netiekot runāts par pagaidu vadītāju. Ja valde tiks ievēlēta, tad ar domu, ka tā attīsta kompāniju, izstrādā biznesa plānu un strādā pie audita nodrošināšanas. Pagaidām valdei neesot izvirzīti nekādi uzdevumi, taču, pēc Kiršteina teiktā, Jakovļevs droši vien kļūs par finanšu direktoru.
Matīss piebilda, ka akcionāri skatīsies, kā valde darbosies. Pēc viņa vārdiem, šodienas lēmums nenozīmē, ka ieceltā valde ir "galīgs un akmenī iecirst jautājums". Patlaban tiekot strādāts pie tā, lai atrastu speciālistu, kurš spētu strādāt ilglaicīgi un ne tikai restrukturizēt aviosabiedrību.
Šodien akcionāri atbalstījuši grozījumus airBaltic statūtos, nosakot, ka balsošana notiek atbilstoši Komerclikumam un tādējādi vairākuma akcionāram - šajā gadījumā valstij - ir teikšana visās aviokompānijas struktūrās.
Nolemts arī samazināt no desmit līdz vienam miljonam eiro (no 7 līdz 0,7 miljoniem latu) to darījumu apjomu, kuri valdei jāsaskaņo ar padomi.
Matīss pauda pārliecību, ka šīs izmaiņas nodrošinās pārskatāmu kompānijas darbību un nepieciešamos uzraudzības mehānismus.
Vaicāts, kāpēc pieņemts lēmums paplašināt padomi no līdzšinējiem pieciem līdz sešiem cilvēkiem, viņš norādīja, ka saistībā ar gaidāmo restrukturizāciju un nepieciešamo attīstību jāpieņem izsvērti lēmumi, par ko akcionāri vienojušies jau vakar.
Kā ziņots, airBaltic akcionāru sapulcē 29.septembrī tika izsludināts pārtraukums līdz šodienai, lai starp akcionāriem - valsti un BAS - tiktu parakstīta vienošanās par nosacījumiem pamatkapitāla palielināšanai un Latvijas valsts un BAS varētu lidsabiedrībā ieguldīt 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu).
Pirmdienas vakarā vienošanās par airBaltic glābšanu tika oficiāli parakstīta.
Saskaņā ar airBaltic akcionāru vienošanos tiek izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un veikti nepieciešamie ieguldījumi aptuveni 100 miljonu latu apmērā lidsabiedrības pamatkapitālā.
Līdz ar vienošanās parakstīšanu valstij ir nodrošināta faktiskā kontrole pār uzņēmumu.
Vienošanās parakstīta starp Latvijas Republiku satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) personā, BAS, kreditoriem AS Latvijas Krājbanka, Bankas Snoras, Investbank, Taurus Asset Management Fund Limited, Transatlantic Holdings Company S.A. un SIA KD Jet.
(papildināta 4., 7.-12.rindkopa)