Viņš norādīja, ka minētā konsolidācijas summa ļaus pat ar rezervi nākamā gada budžetā sasniegt izvirzīto mērķi ‒ budžeta deficīts 2,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Premjers arī atzina, ka sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem vēl turpinās un konsolidācijas pasākumu sarakstā vēl ir iespējami precizējumi.
Uz jautājumu, kā sarunas ar aizdevējiem var ietekmēt budžeta konsolidācijas apmēru, Dombrovskis atbildēja, ka pašreiz sagatavotie konsolidācijas pasākumi pat ar zināmu rezervi ļauj nodrošināt 2012.gada valsts budžeta deficīta mērķi. "Jautājums ir par to, cik lielā mērā šos pasākumus [aizdevēji] atzīst vai nē," viņš sacīja un piebilda, ka ar aizdevējiem līdz galam nav saskaņota arī pašvaldību budžeta deficīta prognoze.
Finanšu ministrs Andris Vilks žurnālistiem sacīja, ka gandrīz 29 miljonus latu no konsolidācijas summas veido nodokļu ieņēmumu daļa, proti, nodokļu iekasēšanas uzlabošana, cīņa pret ēnu ekonomiku, nekustamā īpašuma nodokļa nelielas korekcijas.
Izdevumu daļā apstiprināti pasākumi teju 48 miljonu latu apmērā, kas saistīti ar dažādu izdevumu samazināšanu. Tostarp Aizsardzības ministrijas projektu par kuģa iepirkumu iecerēts īstenot jau šogad, lai tādējādi ietaupītu līdzekļus nākamgad, savukārt daļa no Latvijas Nacionālās bibliotēkas finansējuma pāries uz 2013.gadu. Samazinājumi paredzēti vairākās ministrijās, piemēram, autoceļiem, īpaši to uzturēšanai, rasts arī efektīvāks risinājums attiecībā uz finansējumu sabiedriskajam transportam. Nedaudz mazāka nākamgad būs valsts dotācija starptautiskajai lidostai Rīga un arī pašvaldībām ierobežos aizņemšanās apmēru, jo tās šo iespēju minimāli izmanto. Pēc Vilka teiktā, mēģināts arī rast risinājumu novērotajai neatbilstībai starp darba nespējas periodu un dažādām slimībām.
Budžeta konsolidācijas daļā iekļauti vēl citi pasākumi, piemēram, emisijas kvotu instrumenti, kā arī fotoradari, kas domāti satiksmes drošības uzlabošanai.
Vilks uzsvēra, ka nākamgad netiek paredzēts nodokļu pieaugums – ir tikai minimālas izmaiņas attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli, nedaudz palielinot ar nodokli apliekamo bāzi.
Ministrs arī atzina, ka budžeta konsolidācija neskars sociālos pabalstus un algas.
Runājot par pašvaldībām, Vilks atgādināja, ka ar tām panākta vienošanās par to, ka no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nākamgad pašvaldību budžetā nonāks 80%, bet valsts budžetā – 20%, arī valsts atbalsts garantētā minimālā ienākuma maksājumiem saglabāts. "No pašvaldību puses kopējais konsolidācijas apmērs ir tikai nedaudz vairāk kā trīs miljoni latu," viņš minēja.
"Manuprāt, ir ļoti konstruktīvs un pragmatisks piedāvājums, kuram nevajadzētu negatīvi ietekmēt tautsaimniecības izaugsmi vai citus rādītājus, salīdzinot ar citiem gadiem, kad bija pietiekami daudz nezināmā un dažādi šoka elementi. Šajā pēdējā konsolidācijā nekas tāds nav vajadzīgs. Vajadzīgs labs piedāvājums, un ceram, ka aizdevēji to novērtēs," klāstīja Vilks un pauda viedokli, ka Latvija tuvojas sekmīgam starptautiskā aizdevuma programmas noslēgumam.
Pēc viņa teiktā, šī budžeta konsolidācija Latviju tuvinās budžeta deficīta 2% apmērā no IKP, savukārt Māstrihtas kritēriji paredz 3% deficītu no IKP. "Tā ka 2,5% ir ļoti liela apņemšanās," norādīja ministrs.
Viņš sacīja, ka par konsolidācijas summu ar aizdevējiem vēl tiek diskutēts, taču valdības piedāvājums ir adekvāts, un tam būtu jāizslēdz jautājumi par to, vai Latvija nākamgad var sasniegt izvirzīto budžeta deficīta mērķi. Līdz ar to lielākai konsolidācijai nav nepieciešamības.
Finanšu ministrijā (FM) pavēstīja, ka no kopējās summas 28,7 miljoni latu ir pasākumi ieņēmumu pusē, kas iekļauj nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) izmaiņas atbilstoši iesniegtajai NĪN koncepcijai. NĪN koncepcijas būtība ir dot lielākas tiesības pašvaldībām, tostarp likumā noteiktajos ietvaros, variēt ar likmi un lemt par nodokļu atvieglojumu piešķiršanu vai pat atsevišķu nodokļa maksātāju kategoriju atbrīvošanu no nodokļa.
Ieņēmumi iekļauj arī nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumus, tostarp reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lietojuma paplašināšanu uz metāllūžņu iepirkšanu un būvniecību, azartspēļu un izložu nodevu un nodokļu reformu, no nodokļiem atbrīvoto akcīzes preču ievešanas no trešajām valstīm ierobežošanu (no vienas reizes dienā uz vienu reizi septiņās dienās), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samaksas kārtības maiņu metāllūžņiem (ieturēšana izmaksas vietā), nodokļu atbalsta pasākumu un Azartspēļu nodokļa spēļu automātiem un spēļu galdiem palielināšanu.
Savukārt 47,8 miljoni latu ir izdevumu pusē, iekļaujot izdevumu samazinājumu 2012.gadā Aizsardzības ministrijas ilgtermiņa projektam "Jūras spēku pretmīnu kuģu iegāde", finansējuma samazinājumu Sociālā drošības tīkla pasākumu īstenošanai, finansējuma samazinājumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai 2012.gadā atbilstoši projekta īstenošanas grafikam, klāstīja ministrijā.
Ministrijā arī piebilda, ka 2011.gadā finansējuma samazinājums tika attiecināts tikai uz valsts ceļiem, pašvaldību ceļu un ielu finansējums 2011.gadā ir saglabāts iepriekšējā gada līmenī, savukārt 2012.gadā samazinājums ir plānots vienāds gan valsts, gan pašvaldību ceļiem (pieci miljoni latu valsts ceļiem un pieci miljoni latu pašvaldību ceļiem un ielām). Kopējo ieguldījumu ceļu infrastruktūrā 2012.gadā plānots palielināt, realizējot projektus ar Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu.
FM informēja, ka izdevumu sadaļā iekļauts arī piecu miljonu latu samazinājums dotācijai sabiedriskajiem pārvadātājiem. No minētās summas trīs miljoni latu – starppilsētu maršrutiem (valsts daļa) un divi miljoni latu – vietējiem reģionālajiem maršrutiem (pašvaldību daļa). Samazinājums ir proporcionāls pašreizējam finansējuma sadalījumam starp valsts un pašvaldību līdzekļiem. Samazinājums tiks īstenots, optimizējot pārvadājumu apmēru un pārskatot atsevišķas izdevumu pozīcijas.
Izdevumu daļā iekļauts arī Satiksmes ministrijas budžeta finansējuma samazinājums dotācijai lidostai Rīga, Latvijas nacionālajm valsts sporta centram Mežaparks un tenisa centram Lielupe.
Plānots izdevumu samazinājums Aizsardzības ministrijai 2012.gadā (ieskaitot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) uzturēšanai plānotajiem izdevumiem precēm un pakalpojumiem, tostarp optimizējot ilgtermiņa saistību ietekmi uz faktiskajām operacionālajām vajadzībām), kā arī izdevumu samazinājums Iekšlietu ministrijas 2012.gadā plānotajām ilgtermiņa saistībām, informēja ministrijā.
FM arī uzsvēra, ka, neskatoties uz realizējamo konsolidāciju, izdevumu sadaļā attiecībā uz pašvaldībām saglabāta dotācija pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, plānota garantētā minimālā ienākuma finansēšana no valsts 50% apmērā visu 2012.gadu un dzīvokļa pabalsta līdzfinansēšana līdzšinējā apmērā līdz nākamā gada 1.maijam.
Tiek plānots veikt arī IIN proporcijas maiņu starp valsti un pašvaldībām, palielinot valsts daļu par 2% (no 18% līdz 20%).
Savukārt 45,5 miljoni latu no kopējiem budžeta konsolidācijas pasākumiem 2012.gadā ir tādi pasākumi kā ietekme no emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta, ietekme no satiksmes drošības uzlabošanas (radari).
Vienlaikus FM atzina, ka valdība pieņēma zināšanai, ka atbilstoši sarunu norisei un rezultātam ar starptautiskajiem aizdevējiem budžeta konsolidācijas pasākumus 2012.gadam var precizēt.
Pieņemts arī zināšanai, ka jauni fiskālās konsolidācijas pasākumi izdevumu pusē tiks iesniegti kā priekšlikumi likumprojektam "Par valsts budžetu 2012.gadam" uz otro lasījumu Saeimā.
Jau vēstīts, ka valdība pašlaik strādā pie nākamā gada budžeta projekta sagatavošanas un starptautiskā aizdevuma programmas pabeigšanas. Trešdien, 9.novembrī, paredzēta premjera un aizdevēju noslēguma tikšanās.
Ziņots arī, ka Eiropas Komisijas misijas vadītājs Latvijā Gabriele Džudiče 7.novembrī pēc sarunām ar valdību pavēstīja, ka nākamā gada valsts budžetā konsolidācija nebūs būtiski mazāka par 150‒180 miljoniem latu.
(papildināta ar FM informāciju)