Līdz ar to valstij pēc 16 gadiem ir "de facto" reģistrēta pilna juridiska kontrole par airBaltic akcionāru sapulces, padomes un valdes lēmumu pieņemšanu, sacīja Freidenfelds.
Vienlaikus oficiāli novērstas nepilnības un dzēsta pamatkapitāla starpība, starp reģistrēto un apmaksāto pamatkapitālu, ko bijušais airBaltic valdes priekšsēdētājs Bertolts Fliks bija nelikumīgi apmaksājis un realizējis.
"Līdz ar to Latvija izpildījusi visus priekšnosacījumus, kas minēti šā gada 3.oktobrī noslēgtajā vienošanās. Saņemot finanšu konsultanta Prudentia atzinumu par privātā akcionāra nosacījumu izpildi, valsts varēs veikt nepieciešamās investīcijas airBaltic turpmākai attīstībai," skaidro Freidenfelds.
Vienlaikus joprojām nav skaidrības, vai aviokompānijas privātais akcionārs Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) veicis 14 miljonu latu iemaksu pamatkapitālā.
Piektdien airBaltic akcionāri arī parakstījuši vienošanos, ar kuru izbeigta 2010.gadā noslēgtā aviokompānijas akcionāru līguma darbība un visas ar to saistītās līgumattiecības.
Biznesa portāla Nozare.lv rīcībā esošā informācija liecina, ka airBaltic trešais valdes loceklis un aviokompānijas vadītājs varētu tikt apstiprināts padomes sēdē pirmdien, 17.oktobrī. Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji komentārus par jaunā airBaltic vadītāja izvēles procesu nesniedza.
Kā ziņots, airBaltic akcionāru vienošanās paredz valsts proporcionālu līdzdalību airBaltic pamatkapitāla palielināšanā - 16 miljonu latu valsts aizdevuma piešķiršanu airBaltic ne vēlāk kā līdz 14.oktobrim, ja izpildīti vairāki priekšnosacījumi: atsaukts tiesiskās aizsardzības pieteikums, pilnībā dzēstas 59 110 akcijas, par ko lēmums pieņemts pērn 30.aprīļa akcionāru sapulcē, jaunā redakcijā apstiprināti "airBaltic" statūti, kā arī privātais akcionārs ieskaitījis 14 miljonus latu pamatkapitālā.
Valsts kā airBaltic akcionārs savas daļas iemaksu pamatkapitālā vēl nav veikusi, jo, kā iepriekš skaidroja Freidenfelds, iemaksu "veiks tad, kad būs saņemts apstiprinājums no privātā akcionāra par visu parakstīto saistību izpildi".
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) ceturtdien žurnālistiem atzina, ka airBaltic privātais akcionārs BAS vēl nav ieguldījis savu daļu lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai. Viņš skaidroja, ka BAS "kārto visu dokumentāciju un līdz 14.oktobrim viņi noteikti to veiks, jo soda sankcijas, kas iestājas, nav viņiem draudzīgas".
airBaltic šonedēļ atsaukusi Rīgas rajona tiesā iesniegto pieteikumu noteikt kompānijai tiesisko aizsardzību, apstiprināja tiesas priekšsēdētājas palīdze Diāna Vilhovika. Līdz ar to pieteikums atdots tā iesniedzējam - airBaltic.
Jau ziņots, ka airBaltic tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma atsaukšana tika minēta kā viens no priekšnoteikumiem, lai valsts lidsabiedrībai piešķirtu 16 miljonu latu aizdevumu.
Kā ziņots, starp airBaltic akcionāriem tika parakstīta vienošanās par nosacījumiem pamatkapitāla palielināšanai, Latvijas valstij un BAS lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). Saskaņā ar airBaltic akcionāru vienošanos tiek izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums.
Air Baltic Corporation ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un BAS (47,2%). BAS vienādās daļās pieder lidsabiedrības vadītājam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.
(papildināta ar 7.rindkopu)