Valdība otrdien sēdes laikā uzklausīja arī kompānijas Vācijas partnerus, kuri izteica gatavību iesniegt priekšlikumu situācijas normalizēšanai līguma saistību izpildei. Ja tādi netiks iesniegti, līgums 28.septembrī tiks izbeigts, sacīja Kozlovskis. Šie priekšlikumi esot saistīti ar fotoradaru darbības nepārtrauktības nodrošināšanu.
Iekšlietu ministrs stāstīja, ka patlaban no Vitronic Baltica saņemtie rakstveida paskaidrojumi neesot pietiekami, lai pieņemtu lēmumu par līguma turpināšanu. Kozlovskis vēl nemācēja teikt, kāds būs fotoradaru liktenis pēc 28.septembra, ja līgums ar fotoradaru piegādātājiem tiks lauzts. Lēmums par to būs jāpieņem tuvākā mēneša laikā.
Daudziem ministriem bijis savs viedoklis par fotoradaru līguma laušanu, taču lēmums pieņemts vienprātīgi.
Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis uzsvēra, ka šim līgumam ar Vitronic Baltica vairs nav tālākas perspektīvas un līguma attiecības ar minēto kompāniju ir izsmeltas. Turpretim risinājumi un priekšlikumi, kas varētu tikt iesniegti no Vācijas partnera, nākotnē būs jāizdiskutē un jāizvērtē.
Vitronic Vācijas pārstāvis Norberts Šteins otrdien valdībā apgalvojis, ka iesniegs rakstveida priekšlikumus, lai radari uz Latvijas ceļiem varētu darboties nepārtraukti.
Šteins žurnālistiem pēc valdības sēdes nekomentēja, kādēļ tieši Latvijā nesokas ar fotoradaru ieviešanu. "Es ceru, ka ielas Latvijā kļūs aizvien drošākas un drošākas, un es darīšu visu, lai tā notiktu," solīja Šteins, uzsverot, ka iepriekšējā pieredze citās valstīs pierādījusi, ka fotoradaru ieviešana samazina ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un ievainoto skaitu.
Ķuzis pastāstīja, ka Vācijas partneri paši izrādījuši interesi par iespēju piedalīties šajā valdības sēdē, un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) šo ideju atbalstījis. Policijas priekšnieks uzsvēra, ka radari ir nepieciešami, tādēļ tiks gaidīti piedāvājumi no Vācijas partneriem, kas ir arī šo ierīču ražotāji.
Vaicāts, vai Latvijas valstij saistībā ar šo līguma laušanu nevarētu draudēt tiesu darbi, Ķuzis neizslēdza šādu iespēju, taču apgalvoja, ka jau tagad policija ir piesaistījusi juristus, un nepieciešamības gadījumā, valsts sevi aizstāvēs arī tiesā.
Ķuzis arī apliecināja, ka Vitronic Baltica iesniegtie paskaidrojumi policijai esot jau iepriekš izskanējuši. Problēmas ar līguma izpildi esot jāsaista ar finanšu grūtībām, kas kompānijai it kā radās saistībā ar Krājbankas krīzi, kā arī grūtībām saskaņot radaru būvniecību ar zemes īpašniekiem.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane norādīja, ka kompānijai nav nekāda pamata pārmest, ka līguma nosacījumi nebija izpildāmi, jo jau sākotnēji viņiem bija tie zināmi.
Ķuzis sacīja, ka gads, kopš uz Latvijas ceļiem darbojas fotoradari, ir attaisnojies, proti, par 10% samazinājies atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju skaits.
Pašlaik 160 plānoto fotoradaru vietā ir uzstādīti 27 stacionārie un 30 pārvietojamie radari. Valsts policijas vadība jau iepriekš tika izteikusies par plānu lauzt sadarbības līgumu ar privāto partneri Vitronic Baltica un partneri, kas savlaicīgi nav spējis izpildīt līguma saistības uz Latvijas ceļiem uzstādīt 160 stacionāros fotoradarus.
Tikmēr, ņemot vērā radušos situāciju ar kreditoriem un Vitronic Baltica un partneru finansiālās grūtības, 26.jūlijā tiesā ir iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu. Vitronic Baltica un partneri ir pārliecināta, ka likumā paredzētā aizsardzība sniegs iespēju sekmīgi sakārtot attiecības ar kreditoriem un pabeigt sabiedrībai nozīmīgo publiskās un privātās partnerības projektu, kas kalpos par vērtīgu piemēru turpmākajiem sociāli nozīmīgiem publiskās un privātās partnerības projektiem Latvijā.
Vitronic Baltica un partneri atzīst, ka visi radari vēl nav uzstādīti, tomēr līguma neizpildei ir objektīvs pamatojums un tā nav Vitronic Baltica un partneru apzināta rīcība.
(papildināta visa ziņa)