Kā šovakar pēc vairāku stundu sarunām ar valdību žurnālistiem sacīja Eiropas Komisijas misijas vadītājs Gabriele Džudiče, šā gada aprīlī vērtētais konsolidācijas apmērs bija 158 - 180 miljonu latu robežās. Arī tagad tiek vērtēts, ka konsolidācijas apjoms nebūs nozīmīgi zemāks par minēto summu.
Konkrētas vienošanās ar valdību joprojām nav panāktas. Sarunas ar aizdevējiem šonedēļ vēl turpināsies.
Kā žurnālistus informēja premjers Valdis Dombrovskis (V), konsolidācijas apjomu rīt skatīs valdība. Pēc tam rīt vai parīt arī notiks nākamais sarunu raunds ar aizdevējiem.
Iepriekš tika ziņots, ka aizdevēju misija darbu Latvijā beigs 8.novembrī, bet patlaban nav zināms, cik ilgi aizdevēji vēl uzturēsies Latvijā un kad dosies projām.
Starptautiskā valūtas fonda misijas Latvijā vadītājs Marks Grifits uzsvēra, ka sarunu mērķis ir nodrošināt, lai nākamā gada Latvijas budžeta deficīts nepārsniedz 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Lai gan šodien sarunās panākts zināms kompromiss, sarunas vēl turpināsies, atzīmēja Grifits.
Viņš atzina, ka šī konsolidācija ir sarežģīta, jo to nevar īstenot uz nodokļu paaugstināšanas un sociālo pabalstu samazināšanas rēķina.
Aizdevēju kopējā pozīcija ir, ka Latvijai nākamgad ir jāturpina sociālās drošības tīkla pasākumi, ņemot vērā augstos bezdarba rādītājus un iespējamos globālās ekonomikas satricinājumus.
Aizdevēji arī uzstāj, ka ir ļoti svarīgi budžetā nodrošināt mehānismus, kas aizsargā maznodrošinātos.
Tāpat aizdevēji uzsver, ka valdībai ir jāturpina strukturālās reformas valsts uzņēmumos, jāturpina paaugstināt valsts pārvaldes kvalitāte un jāpilnveido nekustamā īpašuma nodokļu sistēma.
Pēc Dombrovska teiktā, sarunās ar aizdevējiem šodien panākta vienošanās par iedzīvotāju ienākuma nodokļu pārdali, aizdevējiem atbalstot piedāvājumu pašvaldībām nākamgad novirzīt 80% no ienākuma nodokļa, vienlaikus valdībai saglabājot sociālā atbalsta pasākumu finansēšanu.
Kā ziņots, šodien tikšanās laikā valdība un pašvaldības konceptuāli gan vienojās par citu iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales proporciju, proti, pašvaldības nākamgad varētu saņemt 81% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, bet 19% nonāktu valsts budžetā, vienlaikus pašvaldībām pārņemot garantētā minimālā ienākuma un dzīvokļa pabalsta finansēšanu.