Kristīne Muhačova, 25 gadi, studē Dānijā:
"Kad tikko aizbraucu, sekoju līdzi notiekošajam, internetā lasīju un skatījos Latvijas ziņas. Pēc vienas viesošanās Latvijā, sapratu, ka nekas labs nenotiek... un tagad kopš atgriešanās Dānijā ziņas Latvijas medijos skatos reti, bet vairāk interesējos par to, kas notiek Eiropā. Mācoties šeit dažreiz dzirdu viedokļus par Latviju arī no citiem eiropiešiem.
Bet valdības veidošanas process nu gan ir smieklīgs. Domāju, ka visi ir izgāzušies, īpaši Zatlers un, protams, Olšteina sešinieks – vismaz bija smieklīgi. Pateikt, ka es kaut ko īpaši meklēju, nevaru, es vienkārši interesējos, bet mana interese tikai krītas."
Marta Podniece, 25 gadi, strādā NVO sektorā Serbijā un Nīderlandē:
"Mazliet sekoju tam, kas notiek - zinu, ka valdībā tikuši Zatlera reformu partija (ZRP), Vienotība un Nacionālā apvienība, SC sarīkojuši nelielu piketiņu pie Saeimas un Zatlers netika ievēlēts par priekšsēdi, toties tagad triumfējusi Solvita Āboltiņa, par ko prieks. ZRP redzu kā cirku un tādu nestabilu organismu. Jaunais prezidents arī tāds kā ledusskapis – no viņa neko daudz nevar uzzināt un rodas sajūta, ka viņam tāda “not my business” attieksme.
Man jau kopš vēlēšanu rezultātu paziņošanas dienas, kremt jautājums, no kā visi tā baidās, ja SC būtu koalīcijā? Neviens pro-latviskais Saeimā iekļuvušais politiskais spēks taču nepieļautu, ka tiktu ieviesta otra valsts valoda vai arī tiktu sagrozīti vēsturiskie fakti farsam par “Latvijas neokupāciju”. Un, cik redzu medijos, rezultātā var novērot tautas sadalīšanos."
Emīlija, 50 gadi, skolotāja Lielbritānijā:
"Aizbraucu no Latvijas pirms 5 gadiem un pāris gadus centos neinteresēties - kas notiek Latvijā. Pēc piecu gadu pārtraukuma, atverot politiskās interneta vietnes, konstatēju, ka tie paši politiski neizglītotie darbonīši atkal darbojas personīgo labumu izsišanai, tikai pa 5 gadiem apvēlušies izteikti neglīti, nomainījuši partijas, sakrustojusies ar citām partijām, dzemdējuši politiski infantilus mutantus, vēl vairāk uztraukušies par kredītu atdošanu un turpina kalt politiskos plānus kā sapūst miglu acīs Eiropas Savienībai par nerealizētajiem ES projektiem un izskerdeto naudu.
Nevienu no politiskajām partijām neuztrauc, kāpēc šogad augustā uz dzīvi ārvalstīs aizbēga 14 000 cilvēku. Apvienotajā Karalistē ir iespējas strādāt un dzīvot ar cilvēkiem no daudzām pasaules valstīm un, runājot par politisko un ekonomisko situāciju Latvijā, cilvēkiem ir tiešām grūti saprast, kā politiķi tik atklāti var izniekot valsts naudu personīgo vajadzību realizēšanai. Citās valstīs, situācijā, kad cilvēkiem jāmūk no dzimtenes, sen jau būtu masveida streiki. Bet suņi rej un karavāna turpina grīļoties tālāk.
Lielajām valstīm nav laika Latvijai. Tās pārāk aizņemtas ar vispasaules banku krīzi un vietējie darbonīši pie tādas pasaules politikas jūtas kā skolas puikas, kad skolotājs atstājis klasi. Vairāk skatos Lielbritānijas politiskos raidījumus - tur vismaz var redzēt demokrātisku spēli un zini, ka strīdīgie jautājumu tiešām tiek lemti tautas labā."
Marta Mannenbach, 26, tulks ASV:
"Par politiku interesējos - gluži katru dienu video neskatos un ziņas nelasu, bet ik pa brīdi, kad interese mudina, uzzinu, kas notiek. Šogad, tā kā mana atrašanās vieta atļāva, gāju balsot tepat Sanfrancisko. Kad uzzināju, kas uzvarējis un triumfē nodomāju, priekš kam vispār pūlēties, ja sarkanie spēj uzpirkt visu Latgali, acīs ņirgājoties visiem, kas balso godīgi. Vēlāk gan sapratu, ka Saskaņas centrs nemaz nezina, ko darīt, jo nav taču raduši būt uzvarētāji – tas nozīmētu, ka kaut kas lietderīgs jādara, bet tam viņiem vēl daudz jāmācās. Bet tas būtu labs eksperiments.
Manuprāt, letiņi vēl baidās no nacionālām apvienībām - SC daudzi gribēja redzēt Saeimā. Par ZRP zinu, ka Latvija loloja cerības un romantiskās ilgās skrēja balsot, bet jau kopš Zatlera Saeimas atlaišanas šarādes tur likās kaut kas aizdomīgs, bet tagad jau arī biedri zaudē uzticību un aiziet.
Par Latvijas politikas jaunumiem un rakstiem mani dažreiz informē arī ļoti inteliģents liepājnieks, kuru šeit atvedis karš. Apbrīnojami, ka vēl tagad savā vecumā viņš seko līdzi Latvijā notiekošajam un analizē notikumus nemaz sliktāk kā citi Latvijā."
Linda, 27 gadi, strādā finanšu kompānijā Čehijā:
"Ja pieņemam, ka viss, ko izlasu, ir patiesība, tad rodas kārtējais un atkārtotais secinājums – latvieši neprot izvirzīt kopīgus mērķus, nedomājot katrs par savām interesēm un egoismu, un neprot vadīt un izkopt savu valsti, lai cik skumji tas nebūtu. Protams, jāņem vērā, ka neviena valsts no tā nevar izvairīties, un katrā valsts politikā ir savi melnie caurumi, bet tomēr 20 gadus vienas un tās pašas kļūdas un strīdi!
Pēc velēšanām vislabākais variants tiešām likās Zatlera reformu partija (jauna partija, kas, likās, tiešām domā kā samazināt līdz minimumam lielo Personu ietekmi uz Latvijas politiku un nāk ar jaunām idejām) ar Vienotību (pārvalda šā brīža situāciju un valsts virzienu) un Visu Latvijai (Latviešiem nenāktu par sliktu kāds patriotisma piliens šajā visā).
Kad Zatlers nāca klajā ar jaunu piedāvājumu SC, protams, apjuku un šo variantu noliedzu. Tad loģiski padomāju un apsvēru, ka jāpiekrīt – ir nesmuki klaji neņemt vērā vēlēšanās visvairāk balsis ieguvušo partiju. Viens demokrātiskas valsts pamatprincips ir “nekādas diskriminācijas”. Bailes no dažādu SC partijas lēmumu pieņemšanas ir gļēvums, jo par šīm lietām vajadzēja domāt jau iepriekš (parādīt nostāju, piemēram, par krievu valodu, kā otru valsts valodu). Tas, kas notiek ZRP, ka 6 partijas biedri izstājas no partijas, liek domāt, ka partijā tiešām kaut kas nav kartībā – lielie vīri neieklausās un vienbalsīgi pieņem lēmumus.
Pozitīvās iezīmes visa šajā jezgā ir tās, ka tādas personas kā Andris Šķēle, Ainārs Šlesers un citi vismaz oficiāli ir izslēgti."
Inga, 25 gadi, dzīvo Francijā:
"Jau pēc Saeimas atlaišanas bija jūtams, ka Latvijā tauta gaida un izmisīgi pūlas saskatīt kādu varoni, kādu glābēju. Liela daļa tagad Zatlerā būs vīlusies, lai gan nav īsti skaidrs, kas tad no viņa vispār tika gaidīts - sen taču bija skaidrs, ka Zatlers nav supervaroņa tips. Šajā gadījumā Saeimas atlaišana radīja vēl lielāku bardaku, jo nekas jau nav mainījies. Saeimā ir dažas jaunas sejas, bet būtībā revolucionāras pārmaiņas nav notikušas.
Manuprāt, tagad vairāk nekā pirms paaris gadiem ir jūtama nacionālo partiju ietekme un arvien pieaugošās radikālās idejas, tomēr politiskās komunikācijas stils (jeb bez-stils) ir nemainīgs, un izskatās, ka lēmumi vēl joprojām tiek pieņemti šauru grupu interesēs."
(pievienoti pēdējie divi viedokļi)
