Viņš atzina, ka, nezinot visus zemūdens akmeņus, ir grūti komentēt jaunāko informāciju, ka no "airBaltic" padomes locekļu amatiem atkāpušies privātā akcionāra, lidsabiedrības vadītājam Bertoltam Flikam daļēji piederošās SIA Baltijas Aviācijas sistēmas izvirzītie pārstāvji.
Iemesli šādai rīcībai varētu būt dažādi, bet valstij no savas puses esot jāaicina privātais akcionārs pēc iespējas ātrāk nominēt jaunus padomes locekļus, lai sasauktu pilnsapulci un ieceltu jaunus padomes locekļus, nodrošinot nepārtrauktu padomes darbību.
Linkaits gan atgādināja, ka līdzīga situācija nesen bija arī valsts pusē, kad tā pusgadu nespēja nominēt savus padomes locekļus vai arī tie no amata atkāpās.
Linkaita skatījumā vienīgais iespējamais situācijas risinājums ir konstruktīvas sarunas starp akcionāriem. "Varam spēlēt formālas spēlītes vai sēsties pie sarunu galda un problēmas risināt," teica eksperts.
Linkaits "airBaltic" padomē strādāja vēl laikā, kad galvenais aviokompānijas akcionārs bija skandināvu aviokompānija "Scandinavian Air Service" (SAS). Tolaik jebkādas domstarpības starp akcionāriem tikušas kārtotas pie sarunu galda, kā to paredz labas korporatīvās pārvaldības prakse.
Taujāts, kā viņš vērtē ekonomikas ministra Arta Kampara (V) paziņojumu par "airBaltic" atrašanos tuvu maksātnespējai, Linkaits atzina, ka viņam nebija saprotams paziņojuma mērķis. "Tāpat valdībai bija skaidrs, kāds stāvoklis ir kompānijā, kādi ir turpmākie soļi, kad būs audita rezultāti. No neoficiālajām ziņām saprotu, ka bija skaidri arī tālākie soļi pēc audita, lai situāciju "airBaltic" uzlabotu," sacīja ekonomists, kura skatījumā ar tādiem skaļiem paziņojumiem nekādas pārmaiņas nevar panākt.
Viņa skatījumā ekonomikas ministrs rīkojās nepārdomāti, ko, iespējams, noteica kādi politiskie apsvērumi un priekšvēlēšanu laiks. "Atbildīgiem valsts pārstāvjiem vajadzētu piedomāt, kā viņu vārdi var ietekmēt situāciju vienā vai otrā valsts uzņēmumā," uzsvēra Linkaits.
Vienlaikus viņš pieļāva, ka tagad otrai pusei ir labs iegansts atsaukties uz šo paziņojumu, lai neveiktu nepieciešamās darbības situācijas noskaidrošanai un stabilizācijai. Linkaits nav pārliecināts, ka Flika atrašanās ārvalstīs tiešām ir saistīta ar Kampara pēdējo nedēļu paziņojumiem. Viņš izteica minējumu, ka Flika nevēlēšanās ierasties Latvijā drīzāk ir saistīta ar Latvijas tiesībsargājošo struktūru aktivitātēm. "Ministra paziņojums deva labu ieganstu otrai pusei veikt pretdarbības," piebilda Linkaits.
Kā ziņots, no padomes atkāpušies "airBaltic" privātā akcionāra, lidsabiedrības vadītājam Flikam daļēji piederošās SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" izvirzītie pārstāvji.
Kā biznesa portālam "Nozare.lv" apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds, SM kā valsts kapitāldaļu turētāja saņēmusi e-pastā informāciju no "airBaltic" valsts puses pārstāvjiem padomē, kuri informējuši, ka "Baltijas Aviācijas sistēmu" nominētie pārstāvji ir atkāpušies no padomes locekļu pienākumu pildīšanas.
"Padomes darbs ir faktiski paralizēts no privātā akcionāra puses, tāpēc valsts kapitāldaļu turētājs aicinās valdi sasaukt akcionāru sapulci ar darba kārtības jautājumu par jaunu padomes sastāva apstiprināšanu," sacīja Freidenfelds.
Patlaban "airBaltic" padomes darbs ir apturēts, līdz ar to tā nevarēs lemt par auditoru sagatavoto ziņojumu par uzņēmuma finanšu rezultātiem 2010.gadā. Zziņots, ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) iepriekš informēja, ka šā gada pirmajā ceturksnī aviokompānija strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un pastāv draudi par tās maksātnespēju.
(papildināts viss teksts)