Ministra darbība ir destruktīva un uzņēmuma vērtību mazinoša, kuras radītie zaudējumi tiek šobrīd aprēķināti, uzskata B.Fliks.
B.Flikam esot informācija, ka A. Kampars un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ir tikušies ar potenciālajiem jaunajiem airBaltic investoriem. Vienlaikus abas valsts amatpersonas nav par savu iniciatīvu informējušas ne sabiedrību, ne Ministru kabinetu, ne privāto akcionāru.
"Ministru prezidents no šīs destruktīvās darbības nav norobežojies un runā puspatiesības par savu informētības pakāpi notiekošajā. Valsts kā akcionāra lēmumu nepieņemšana attiecībā uz airBaltic tiek skaidrota ar informācijas trūkumu. Ir veikts detalizēts audits. Ministru prezidenta rīcībā jau gadu ir pārskats par to, kādi ir tiešie airBaltic ieguvumi no ārpakalpojumu izmantošanas savā operatīvajā darbībā. Ministru prezidentam ir pieejama visa nepieciešamā informācija par uzņēmumu," atzīst B.Fliks.
Vienlaikus V. Dombrovskis neesot atsaucies uz aicinājumu tikties ar savu esošo biznesa partneri Baltijas Aviācijas Sistēmas.
"Lai viestu skaidrību par valsts plāniem attiecībā uz tai daļēji piederošo lidsabiedrību, esam rakstiski vairākkārtīgi aicinājuši valdību uz sarunām par airBaltic attīstību. Atbildi neesam saņēmuši, tādēļ šobrīd izmantojam iespēju ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību aicināt vēlreiz Ministru prezidentu uz tikšanos," norāda B.Fliks.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atsevišķu tikšanos ar B.Fliku neplāno, taču sagaida, ka airBaltic prezidents ieradīsies valdības sēdē nākamotrdien, uz kuru ir aicināts, lai sniegtu informāciju par kompānijas finanšu stāvokli, portālu Diena.lv informēja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.
Kā ziņots, satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) 10.jūnijā nosūtīja vēstuli airBaltic akcionāru pārstāvjiem, vēršot viņu uzmanību uz lidsabiedrības zaudējumiem šā gada pirmajā ceturksnī un informējot par valsts ierobežoto iespēju finansiāli atbalstīt uzņēmumu, ja šāda nepieciešamība rastos. Finansiāla atbalsta nepieciešamības gadījumā airBaltic būs iespējams rēķināties tikai ar privāto akcionāru papildu ieguldījumiem, teikts Auguļa vēstulē.
Kā ziņots, no padomes atkāpušies airBaltic mazākuma akcionāra SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) izvirzītie pārstāvji Ilmārs Razumovskis un Žans Šarls Korsaks.
BAS norāda, ka airBaltic padomes locekļi atkāpušies, jo valsts izvirzītie pārstāvji padomē jau ilgstoši strādājot ārkārtīgi pavirši, biznesa portālam Nozare.lv apgalvoja BAS valdes locekle Inga Piterniece.
Tomēr SM nav lemts par airBaltic valsts puses padomes locekļu nomaiņu, jo tie uzņēmuma padomē strādājuši atbildīgi, biznesa portālam Nozare.lv sacīja SM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.
Jau ziņots,ka airbaltic
flotes atjaunošanai patlaban nepieciešami 90-100 miljoni latu,
intervijā laikrakstam Dienas Bizness norādīja aviokompānijas prezidents
Bertolts Fliks.
Air Baltic Corporation ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un Baltijas Aviācijas sistēmas (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.
(papildināts ar premjera viedokli)